Piektdien, 31.janvārī, Kultūras ministrijā notika Dziesmu un deju svētku padomes (turpmāk – Padomes) sēde. Skatīto jautājumu vidū XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanas aktuālais statuss, tostarp noteiktā biļešu politika, Dziesmu un deju svētku plāna projekts 2025.–2028. gadam un citas Svētku kustības aktualitātes; izveidota Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku mākslinieciskā padome.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīcības grupas vadītāja Inga Vasiļjeva un Valsts izglītības attīstības aģentūras Sadarbības projektu departamenta direktore Agra Bērziņa informēja par aktuālajiem organizatoriskajiem procesiem šovasar gaidāmo Svētku sagatavošanā. Padomē apspriestas atziņas un gūtās mācības no Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 2015. gadā, kā arī Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem 2023. gadā. Gatavojoties Svētkiem 2025. gadā, īpaši tiek domāts par mēģinājumu grafika līdzsvarošanu, savstarpējo komunikāciju ar kolektīvu vadītājiem un dalībnieku pavadošajām personām, ēdināšanas procesa organizāciju, kā arī stratēģisku pieeju ilgtspējas un piekļūstamības jautājumiem.
Dziesmu un deju svētku padomē prezentēta un izskatīta XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izstrādātā biļešu politika, kas paredz biļešu cenas no 7 eiro līdz 45 eiro. Bērniem līdz 7 gadu vecumam ieeja Svētku koncertos, neaizņemot atsevišķu sēdvietu, būs bez maksas. Savukārt 15% atlaide tiks piemērota “Goda ģimenes” kartes īpašniekiem, personām ar invaliditātes apliecību un politiski represētām personām. Plānots, ka biļešu tirdzniecība tiks sākta maijā, kad būs noslēgušies repertuāra pārbaudes pasākumi un būs zināmi visi Svētku dalībnieki. Vienā pirkuma reizē uz vienu pasākumu varēs nopirkt līdz astoņām biļetēm. Biļetes iegādāties varēs gan internetā, gan biļešu kasēs.
Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktore Signe Pujāte un Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna ziņojumā par Dziesmu un deju svētku plāna projektu 2025.–2028. gadam uzsvēra stratēģiski risināmos jautājumus Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas nodrošinājumam, kā arī informēja par plānoto norišu kalendāru Svētku starplaikā un, veidojot kārtējos Dziesmu un deju svētkus 2028. gadā. Sagatavotais plāna projekts tiks nodots izskatīšanai LNKC nozaru konsultatīvajās padomēs.
Sēdes laikā izveidotā mākslinieciskā padome turpmāk izskatīs un pieņems lēmumus radošajos un mākslinieciskajos jautājumos saistībā ar Svētkiem 2028. gadā. Atbilstoši Dziesmu un deju svētku likumam tās sastāvā darbosies Dziesmu un deju svētku padomes locekļi: koru nozares pārstāvji Aira Birziņa un Mārtiņš Klišāns, deju nozares pārstāvji Dace Adviljone un Jānis Purviņš, pūtēju orķestru nozares pārstāvis Jānis Puriņš, tautas lietišķās mākslas nozares pārstāve Ilze Rimicāne, tautas mūzikas nozares pārstāve Anda Eglīte, tradicionālās kultūras nozares pārstāve Anda Skuja, profesionālās mūzikas nozares pārstāvis Māris Lasmanis, kā arī pašvaldību kultūras centru pārstāve Jolanta Borīte, nevalstisko organizāciju pārstāvis Ints Teterovskis un diasporas pārstāve Valda Grinberga. Mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs un tā vietnieks tiks ievēlēti pirmajā šīs padomes sēdē.
Padomes priekšsēdētāja, kultūras ministre Agnese Lāce informēja par rasto papildu finansējumu Svētku starplaika pasākumiem – IX Vidējās paaudzes dejotāju svētkiem un Starptautiskajam folkloras festivālam “Baltica 2025.”
Dziesmu un deju svētku padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir pārraudzīt Dziesmu un deju tradīcijas saglabāšanu un attīstību. Tās sastāvu apstiprina uz pieciem gadiem, un padomes locekļi – valsts, pašvaldību, kultūras organizāciju, nevalstisko organizāciju pārstāvji un kultūras nozaru eksperti – darbojas bez atlīdzības. Padomes uzdevumi ir noteikti Dziesmu un deju svētku likumā, tās darbību organizatoriski un materiāltehniski nodrošina LNKC. Padomes sastāvs tika apstiprināts 2024.gada 20.augustā.
Lana Kazlauskiene, Latvijas Nacionālā kultūras centra sabiedrisko attiecību vadītāja
