Inga Cimiņa: Mani sauc Inga Cimiņa, esmu Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” meiteņu kamerkora “Tonika” diriģente.
Kora dzimšanas gads jeb, pareizāk sakot, ansambļa dzimšanas gads ir 1966. gads, kad ar ļoti praktisku mērķi – deju kolektīvam aizpildīt pārģērbšanās pauzes – tika nodibināts ansamblis “Tonika”. Tā nu ansamblis tieši ar vēlmi kļūt par Dziesmu svētku kustības dalībnieku savam dibinātājam un diriģentam Daumantam Kaktiņam teica: “Mēs gribam uz Dziesmu svētkiem!” un pārtapa par kori.
Linda, BJC “Rīgas Skolēnu pils” meiteņu kamerkora “Tonika” dalībniece: Es šajā korī dziedu, ja nemaldos, jau septiņus gadus. Vecāki bija tie, kas man lika uz šejieni nākt. Sākumā es nemaz nebiju sajūsmā par kori, taču koris man lika te palikt, un tāpēc arī es tik ilgi te dziedu. Gan draugi šeit, gan diriģente – te viss ir ļoti forši!
Luīze, BJC “Rīgas Skolēnu pils” meiteņu kamerkora “Tonika” dalībniece: Šis ir mans pirmais mēnesis šajā korī, bet jūtu, ka skolotāja ir ļoti forša, un pat uz saspringtākajiem brīžiem, kad viņai kaut kas sāp vai nepatīk, viņa joprojām ir priecīga un atbalstoša.
Inga Cimiņa: Skolotāju un diriģentu izaicinājums ir ieinteresēt jauniešus nākt uz kori. Jo to mūsdienu piedāvājumu ir tik daudz! Es nemaz neslēpšu, ka šī (Covid) pandēmija ir nodarījusi diezgan lielu postu, jo mēs esam pieraduši būt mājās ar sevi, mēs esam pieraduši lietas atrisināt viedierīcēs, un mēs esam mazliet aizmirsuši, cik jauki ir darīt kolektīvas lietas.
Vanesa, BJC “Rīgas Skolēnu pils” meiteņu kamerkora “Tonika” dalībniece: Gribētos, lai visi mani draugi nāktu uz šejieni, taču daudzi saka: “Es nemāku dziedāt, man dziedāšana nepadodas!” Tad viņiem atbildu: “Te jau ir iespēja šo [dziedāšanu] iemācīties, visi skolotāji ir tik jauki, un neviens nebļauj par to, ja tu kaut ko nepareizi nodziedāsi!”
Inga Cimiņa: Tev ir vienkārši jābūt viņa draugam. Mēs to saucam “būt par savējo”, mums ir sava vienošanās – viss, kas notiek šeit, ir mūsu un starp mums.
Linda, BJC “Rīgas Skolēnu pils” meiteņu kamerkora “Tonika” dalībniece: Nākot uz kori, ir mainījusies mana pašsajūta. Ikdienā pēc smagas skolas dienas man patīk atnākt uz šejieni, ieraudzīt jaunas cilvēku sejas, turklāt dziedot viss sliktais aizmirstas!
Inga Cimiņa: Dziesmu svētki – tā ir milzīga pieredze! Tas ir ceļavējš visam tālākajam. Ja tu esi to piedzīvojis skolēna vecumā, tu noteikti aiziesi tālāk uz amatierkolektīvu kustību, un tu tajā būsi! Jo tā ir sava veida lieta, bez kuras tu pēc tam vairs nevari.
Vanesa, BJC “Rīgas Skolēnu pils” meiteņu kamerkora “Tonika” dalībniece: No saviem pirmajiem Dziesmu svētkiem es noteikti sagaidu daudz emociju – gan priekus, gan bēdas; daudz mēģinājumu, latviskas dziesmas un tās tradīcijas, un iespēju stāvēt uz ļoti lielas skatuves, kur ir daudz dziedātāju un skatītāju, starp kuriem ir arī tava mamma, un tu mēģini viņu atrast – tāpat kā mamma mani atrada Deju svētkos. Man liekas, tas būs mans lielākais piedzīvojums vasarā!
Inga Cimiņa: Novēlējums visiem ir gluži vienkāršs: dziediet! Dziediet ne tikai pa vienam un dušās, bet dziediet koros! Jo koris – tas ir stilīgi, koris – tas ir meistarīgi, un koris – tas ir…
