“Zaļā zeme” ir oriģināldziesma ar pavadījumu, kuru komponējis Jānis Strazds ar dzejnieka Jāņa Petera vārdiem.
Šī dziesma ir no cikla “Lins” ar dzejnieka Jāņa Petera vārdiem, un tā ir par Latvijas mīlestību caur patriotismu un lepnumu par savu tēvzemi, izceļot saikni starp dabu un cilvēku, latviešu tautas tradīcijām un vērtībām.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā dziesmu “Zaļā zeme” diriģēs Mārtiņš Klišāns un to izpildīs zēnu kori, 4.–9. un 5.–12. klašu un vidusskolu jauktie kori ar instrumentālo pavadījumu.
🎵 Mūzika: Jānis Strazds
✍️ Vārdi: Jānis Peters
📅 Sarakstīšanas gads: 2014
🎤 Pirmatskaņojums: 2015. gada 14. oktobrī Rīgā, kultūras pilī “Ziemeļblāzma”
👨🎤 Virsdiriģents: Mārtiņš Klišāns
👩🎤👨🎤 Izpilda: zēnu kori, 4.–9. un 5.–12. klašu kori, vidusskolu jauktie kori
“Zaļā zeme” ir dziesma no cikla “Lins”, kas sarakstīts 2014. gadā. Līdz ar ierakstu albuma “Lins” izdošanu 2015. gadā notika arī cikla un tā daļas “Zaļā zeme” pirmatskaņojums kultūras pilī “Ziemeļblāzma”, Rīgā, kur tāpat kā ierakstā piedalījās komponists Jānis Strazds un dzejnieks Jānis Peters, solisti Ance Krauze un Andris Ērglis, Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra jauktais koris “Laiks” (diriģente Ilze Balode), kā arī instrumentālais ansamblis. Starp cikla dziesmām tāpat kā albuma ierakstā skanēja arī Jāņa Petera dzeja paša dzejnieka lasījumā.
Dziesma “Zaļā zeme” tika iekļauta arī XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku repertuārā, tomēr Covid-19 pandēmijas dēļ svētki notika netradicionālā formātā, kas liedza šai dziesmai izskanēt kopkorī.
2021. gadā dziesma “Zaļā zeme” tiešsaistē izskanējusi Latvijas Republikas proklamēšas 103. gadadienai veltītajā koncertā “Lins” Rīgas kamerkora “Ave Sol”, solistu un instrumentālās grupas pavadījumā, diriģenta Jurģa Cābuļa vadībā.
“Zaļā zeme” bieži tiek iekļauta Latvijas valsts svētku koncertu programmās koru un solistu izpildījumā.
Dziesma par zaļo zemi jeb Latviju, par tās bagātībām un visu, ar ko varam lepoties un par ko varam priecāties. Bieži minēta zaļā krāsa, un tā ir galvenais vienojošais elements. Minētie augi, piemēram, ozols, ievas, kalmes un rudzupuķes tiek asociēti ar Latviju, tādēļ rada spēcīgāku saikni ar Latvijas dabu.
Es arī esmu bagāts, man arī pieder daudz,
Kad tēvu zemi manu par zaļo zemi sauc.
Cik viensētas te zaļas un ziemāji, kas dīgst,
Vecs ozols jūras kalnā kā mūžība, tik līks.
Kā vaska ritenītis aust dzeltens Jāņu siers,
Un zaļā zālē govis jau ir tas Dieva miers.
Vējš laivā baltas buras no ievu ziediem auž,
un laivas slīd gar kalmēm un tad ir jūrā jau.
Kad sarkanbalti sarkans pār zaļo zemi plīv,
Tad uguns, gaiss un ūdens un latvietis ir dzīvs.
Tad uguns, gaiss un ūdens un latvietis ir dzīvs.
Zaļš mežu vilnis augšup, zaļš vilnis atpakaļ.
Cik rudzupuķes zilas, tik rudzu lauks ir zaļš.
No tīra zelta zibens tev acīs gaismu sveļ,
Gar kļavu birzēm zaļām, svēts vijas maizes ceļš.
Kad sarkanbalti sarkans pār zaļo zemi plīv,
Tad uguns, gaiss un ūdens un latvietis ir dzīvs.
Tad uguns, gaiss un ūdens un latvietis ir dzīvs.
Apgūsti dziesmu kopā ar skolotājiem Lieni Batņu un Tomu Kazimirisaņecu, kā arī iepazīsties ar komponistu Jāni Strazdu un viņa stāstu par dziesmu “Zaļā zeme” (00:13:55): https://www.tavaklase.lv/video/cela-uz-skolenu-dziesmu-svetkiem-janis-strazds-janis-peters-zala-zeme/
Dziesmā saskanīgi veidota solistu saspēle ar kori: dziesmu sāk tenora balss, kurai pievienojas alta piebalss. Tad pamatmelodiju pārņem alts un koris, seko abu solistu sadziedāšanās ar kori daudzbalsīgā salikumā. Dziesmai ir līgana, plūstoša melodija, kas palīdz uzburt redzes gleznas – dažādas dabas ainavas.
Piedziedājuma melodija ir augšupejoša, radot pacilājošu sajūtu. Tā plūst pārsvarā astotdaļnošu un sešpadsmitdaļnošu kustībā, bet garākās notis sakrīt ar atslēgas simboliem dzejā – (maizes) ceļš, ūdens, dzīvs. Pēdējā piedziedājumā interesanti veidota balsvedība kora salikumā – solistu balsis savijas divbalsībā zemākā reģistrā, alta balsi (pamatmelodiju) akcentē soprāni oktāvu augstāk.
Liela nozīme ir instrumentālajam pavadījumam; dziesmai plašu un romantisku noskaņu piešķir soprāna saksofons.
* Izmantojot ceturtdaļnotis, kas sadala vārdus pa zilbēm, izcelti vārdi “latvietis ir”, tādējādi uzsverot to skanējumu. Skati 1. piemēru.
* Dziesmas kulminācijā izmantoti spēcīgi mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi: molto ritenuto, crescendo un forte fortissimo, kā arī noslēguma cezūras un fermāta. Skati 2. piemēru.
Dziesmu profilus veidoja autoru komanda: Laura Švītiņa, Kristiāna Vaickovska, Klinta Mellupa, Lauma Kazaka, Linda Ertmane, Rebeka Zaksa.
Ja redzi kādu kļūdu vai vēlies ko būtisku pateikt par dziesmu profilu saturu, raksti uz e-pastu:
