“Vienam tēvam deviņi dēli” ir a cappella oriģināldziesma, kuru komponējusi Ilze Arne, izmantojot latviešu tautasdziesmas vārdus.
Dziesmas enerģiskais raksturs un dinamiskie kontrasti spilgti izceļ tautasdziesmas vārdos ietvertos simbolus par ģimeni, spēku, pamatīgumu, kā arī darbu sadali un harmoniju ar dabu.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā dziesmu “Vienam tēvam deviņi dēli” diriģēs Ilze Balode un to izpildīs 4.–9. un 5.–12. klašu kori.
🎵 Mūzika: Ilze Arne
✍️ Vārdi: latviešu tautasdziesma
👩🎤 Virsdiriģente: Ilze Balode
👩🎤👨🎤 Izpilda: 4.–9. un 5.–12. klašu kori
📅 Sarakstīšanas gads: ~1993
🎤 Pirmo reizi kopkorī: 1995. gadā, Latvijas Skolu jaunatnes VII dziesmu un deju svētkos
Pirmo reizi kopkorī šī dziesma skanēja 1995. gadā, Latvijas Skolu jaunatnes VII dziesmu un deju svētkos, virsdiriģenta Jāņa Zirņa vadībā. Šie svētki īpaši arī ar to, ka tā bija komponistes Ilzes Arnes debija Skolu jaunatnes dziesmu svētkos – noslēguma koncerta programmā tika iekļautas divas komponistes dziesmas: gan “Vienam tēvam deviņi dēli”, gan “Daugavas krastā”.
Šī dziesma nav komponēta tieši dziesmu svētkiem, t. i. tā nebija pasūtījuma darbs, bet tika izvēlēta kā viena no noslēguma koncerta dziesmām, pēc tās izskanēšanas radiokonkursā. 1993./1994. gadā notika Latvijas mūzikas skolu un mūzikas novirziena skolu zēnu koru radiokonkurss, kurā koriem bija noteikums izpildīt kādu latviešu komponistu jaundarbu. Tādēļ sākotnēji dziesma rakstīta trīsbalsīgam zēnu korim.
Dziesmu “Vienam tēvam deviņi dēli” jauktā kora versijā pirmo reizi izpildīja Salas vidusskolas koris Ilzes Arnes autorkoncertā Jēkabpilī, kas bija arī VII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ieskaņas koncerts.
Komponiste meklējusi vārdus, kas atbilstu iecerei par enerģisku, dinamisku dziesmu zēnu korim, un tautasdziesma, kurā minētas bungas, stabules un deviņi dēli, bijusi tieši tas, kas meklēts.
Lai izprastu tautasdziesmās ietverto nozīmi, svarīgs ir konteksts – kad un kur šī dziesma dziedāta. Diemžēl šai dziesmai tāda trūkst, tādēļ ir iespējami arī vairāki varianti par tās patieso nozīmi.
Tā varētu būt apdziedāšanās dziesma, jo “Vienam tēvam xx dēli” (xx ir skaits – trīs / pieci / deviņi) ir apdziedāšanās dziesmās izmantota formula. Apdziedāšanās notika gadskārtu svētkos, īpaši Jāņos un budeļu laikā, bet arī dažādās talkās un, protams, ģimenes godos, piemēram, kāzās. Dainu skapī šī tautasdziesma klasificēta kategorijā “Dažādas budeļu dziesmas”: https://garamantas.lv/lv/unit/192699/DS-4-33537-0#w4-tabunit
Tā varētu būt arī darba dziesma, jo, vairākiem cilvēkiem veicot vienu darbu, kur svarīga ritmiska kustība, dziesma palīdz strādāt. Iespējams, ka šī ir bijusi zvejnieku dziesma, kas palīdzējusi tīkla vilkšanā, airēšanā u. tml. Šāda teorija bijusi pētniekiem, izdodot akadēmisko izdevumu “Latviešu tautasdziesmas”, kur šī dziesma klasificēta pie zvejniecības dziesmām: https://garamantas.lv/lv/file/1634160 (454. lpp.)
Vienam tēvam deviņi dēli,
Tie visi deviņi amatnieki:
Trīs sita bungas, trīs stabulēja,
Trīs vilka tīklu gar jūras malu.
Noklausies dziesmu “Vienam tēvam deviņi dēli”, kad to pirmo reizi izpildīja kopkoris 1995. gadā, Latvijas Skolu jaunatnes VII dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā (video 00:56:00): https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/52282/vii-svetku-nosleguma-koncerts-1995
Komponiste Ilze Arne atceras amizantu atgadījumu saistībā ar šo dziesmu un dziesmu svētkiem – koru skates laikā tik daudz reizes bija jāizpilda šī dziesma, ka, skatei noslēdzoties, diriģents nonācis no skatuves un vārdi jau jukuši vietām, tādēļ dziesmas nosaukums izsprucis kā “Vienam dēlam deviņi tēvi”.
Dziesmā daudzveidīgi izmantotas trīsbalsīga kora dziedāšanas iespējas. Tā kā dziesmas tekstā izmantotas vien četras tautasdziesmas rindiņas, kora balsīm nepieciešama radoša pieeja un dažādi uzdevumi: te priekšplānā izvirzās viena, te – otra un trešā balss; kamēr viena balss dzied pamatmelodiju, citas pilda ritma funkciju un veido akordus. Daudzbalsīgo mijiedarbību starp kora balsīm sauc par polifoniju.
* Tempa apzīmējumi, kas palīdz veidot dziesmas raksturu, ir: moderato, meno mosso, più mosso un accelerando poco a poco, kā arī ritenuto.
* Dziesmu sāk III balss, un pēc četrām taktīm pārvēršas garā, nepārtrauktā skaņā, kas rada līdzību ar tautasdziesmu dziedāšanā praktizēto burdonu. Šī garā skaņa rada harmonisko kontekstu pārējām balsīm. Skati 1. piemēru.
* Vēl viens veids, kā variēt ar balsu skanējumu, ir frāžu atkārtojumos izmantotais dinamiskais kontrasts: forte un piano. Skati 1. piemēru.
* Pateicoties pārdomātajam melodiskajam izkārtojumam, kas veido arī akorda faktūru, dziesmā lieliski sadzīvo dažādi vienlaicīgi dziedāti vārdi. Turklāt rodas asociācijas ar stabuli (I balss) un bungām (II un III balss). Frāzes savieno pirmais vārds “trīs”. Skati 2. piemēru.
Dziesmu profilus veidoja autoru komanda: Laura Švītiņa, Kristiāna Vaickovska, Klinta Mellupa, Lauma Kazaka, Linda Ertmane, Rebeka Zaksa.
Ja redzi kādu kļūdu vai vēlies ko būtisku pateikt par dziesmu profilu saturu, raksti uz e-pastu:
