“Veltījums dzejniekiem” ir oriģināldziesma ar pavadījumu, kuru komponējis Raimonds Pauls ar dzejnieka Jāņa Petera vārdiem, Līgas Celmas-Kursietes un Edgara Lindes pārlikumā korim.
Dziesma ir veltījums visiem latviešu dzejniekiem – dižgariem, kuri ar saviem darbiem ir cēluši un stiprinājuši latviešu kultūru. Oriģināli radīta kā rokdziesma ar solistu Jāni Buķeli (Buku), šajos svētkos izskanēs kora un solista versijā.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā dziesmu “Veltījums dzejniekiem” diriģēs Līga Celma-Kursiete un to izpildīs zēnu kori, 4.–9. un 5.–12. klašu un vidusskolu jauktie kori ar instrumentālo pavadījumu.
🎵 Mūzika: Raimonds Pauls; pārlikums: Līga Celma-Kursiete un Edgars Linde
✍️ Vārdi: Jānis Peters
📅 Sarakstīšanas gads: 2020
🎤 Pirmatskaņojums: 2020
👩🎤 Virsdiriģente: Līga Celma-Kursiete
👩🎤👨🎤 Izpilda: zēnu kori, 4.–9. un 5.–12. klašu kori, vidusskolu jauktie kori
Dziesmas nosaukums "Veltījums dzejniekiem", pirmā dzejas rinda “Piesauksim dzejniekus!” un dzejnieku uzskaitījums vairākkārt apstiprina cieņu un pateicību latviešu dzejniekiem. Kā intervijā norādījis Raimonds Pauls, dzejnieku uzskaitījums sākotnējā tekstā bija garāks, taču dziesmas versijā nosaukti 20 dzejnieki. Viņi tiek raksturoti kā gaismas nesēji un izturības simboli, kuru darbi spēj iedvesmot un virzīt tautu.
Dziesma radīta 2020. gadā, Covid-19 pandēmijas laikā. Tās komponists ir Raimonds Pauls, savukārt producents – Gints Stankevičs. Dziesmas oriģinālierakstā piedalījās Raimonds Pauls (klavieres), Jānis Buķelis/Buks (balss), Roberts Dinters (ģitāra), kā arī Ēriks Hanzovskis (bungas) video versijā. Korim pārlikumu veidojuši Līga Celma-Kursiete un Edgars Linde, radot jaunu dziesmas izpildījuma versiju.
Noklausies interviju ar Raimondu Paulu, kurā viņš stāsta par dziesmas tapšanu un atbild, kā jūtas rokmūzikā: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/raimonda-paula-un-buka-rokigajai-dziesmai-veltijums-dzejniekiem-tapis-videoklips.a373628/
Piesauksim dzejniekus!
Dzejnieks ir gaisma virs pagātnes
krāsmatām,
Dzejniekam dzīves un brīvības vārdi.
Talants ir mūžīgi mūžīgs ar tām.
Kamēr viens trubadūrs pasaulē maldās,
Kamēr dzied dzejnieki tuksnesī vēl.
Vizma un Ojārs, Imants un Māris,
Pliekšāns un Elza, Skujenieks, Čaks.
Pamodās dzejnieki, piecēlās vēji,
Pamodās gadu simts, modāmies mēs.
Viens jau ar Tālavas varoņa tauri,
Citam dzied stabule dvēselē.
Pumpurs, Auseklis, Veidenbaums,
Plūdons, Virza, Skalbe, Briedis,
Sudrabkalns, Ādamsons, Rancāne,
Ziemeļnieks, Peters.
Stabulē dvēselē Kurzemē, Latgalē,
Stabulē dvēselē Vidzemē, Zemgalē.
Patriotiskā un poētiskā dziesma ir rokmūzikas pārlikums korim. Solista balss ir kā simbols vēstījumam, aicinājumam, savukārt koris – tautas balss. Pārdomāti veidota dziesmas kopējā dramaturģija – saspēle starp solistu, kora augšējām un vidējām balsīm un pilnu kora skanējumu –, uzsverot vissvarīgāko vēstījumu – izcilu latviešu dzejnieku godināšanu, nosaucot viņu vārdus, uzvārdus un pseidonīmus, kas izskan gan dziedājumā, gan runas korī.
Dziesmas kulminācija sāk veidoties runas korī. Instrumentālajā pavadījumā ieskanas noslēguma daļas tēma, ko pārņem solists, kamēr kopkoris unisonā sauc latviešu dzejniekus. Dziesma noslēdzas ar tutti balsu saplūsmi “Stabulē dvēselē!”, ko vēl emocionālāku vērš Latvijas novadu cildināšana dziesmas tekstā.
* Daļa kora nosauc latviešu dzejnieku vārdus, otra daļa dzied “kamēr dzied dzejnieki”. Te ir gan saskanīgs teksta lietojums, gan muzikāls noformējums – runas tipa melodijas un garo nošu sabalsojums. Skati 1. piemēru.
* Solo balss augstajā reģistrā atbalso kori un rada emocionālu pacēlumu, iespējams, arī simbolizē vārdos pieminēto vēju, tauri vai stabuli. Skati 2. piemēru.
Dziesmu profilus veidoja autoru komanda: Laura Švītiņa, Kristiāna Vaickovska, Klinta Mellupa, Lauma Kazaka, Linda Ertmane, Rebeka Zaksa.
Ja redzi kādu kļūdu vai vēlies ko būtisku pateikt par dziesmu profilu saturu, raksti uz e-pastu:
