“Tu esi” ir oriģināldziesma ar pavadījumu, kuru komponējis Raimonds Pauls ar dzejnieka Ojāra Vācieša vārdiem un kurai aranžiju veidojis diriģents Arvīds Platpers.
No čukstiem līdz emocionāli piesātinātam skandējumam, dziesma atgādina, ka neatkarīgi no tā, kur atrodies vai kādus izaicinājumus piedzīvo, tu vienmēr esi daļa no Latvijas – tu pats esi Latvija.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā dziesmu “Tu esi” diriģēs Arvīds Platpers un to izpildīs zēnu kori, 4.–9. un 5.–12. klašu un vidusskolu jauktie kori ar instrumentālo pavadījumu.
🎵 Mūzika: Raimonds Pauls; aranžējums: Arvīds Platpers
✍️ Vārdi: Ojārs Vācietis
👨🎤 Virsdiriģents: Arvīds Platpers
👩🎤👨🎤 Izpilda: zēnu kori, 4.–9. un 5.–12. klašu kori, vidusskolu jauktie kori
📅 Sarakstīšanas gads: 1995
🎤 Pirmatskaņojums: 1995, Latvijas Skolu jaunatnes VII dziesmu un deju svētkos
Dziesma “Tu esi” komponēta īpaši 1995. gada Latvijas Skolu jaunatnes VII dziesmu un deju svētkiem kā noslēguma koncerta fināla dziesma. Tās patriotiskais vēstījums un pacilājošais raksturs guva lielu koristu atsaucību – 1995. gada dziesmu svētkos kopkoris skandēja “atkārtot” un dziesma tika izpildīta vēlreiz, noslēdzot koncertu ar svētku uguņošanu un gavilēm.
Tā skanēja arī 2005. gadā Latvijas Skolu jaunatnes IX dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā. Savukārt 2021. gadā, XII dziesmu un deju svētku laikā, kas norisinājās Covid-19 pandēmijas apstākļos, dziesma tika iekļauta koncertfilmā “Dziesmubērns”.
“Tu esi” ir dziesma par to, ka latvietis ir daļa no savas tautas un valsts neatkarīgi no tā, ko viņš konkrētajā brīdī piedzīvo, jo latvietība, pirmkārt, ir sajūta un pārliecība. Būtiski, ka dzejolis/dziesma ir vienskaitļa otrajā personā – tu. Tas veicina teksta personīgāku uztveri katram, kurš ar to mijiedarbojas.
Šo pašu svētāko
tu neaizmirsti:
vai celies debesīs,
vai jūras dzelmē nirsti,
vai draugu pulkā
dali savu prieku,
vai viens pats satiecies
ar pretinieku —
tu esi
Latvija!
Noklausies dziesmu “Tu esi”, kad tā pirmo reizi izskanēja kopkorī 1995. gadā, Latvijas Skolu jaunatnes VII dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā. Dziesma skan video otrās stundas četrdesmit piektajā minūtē [02:45:00]: https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/52282/vii-svetku-nosleguma-koncerts-1995
Arī komponists Uldis Stabulnieks ir izmantojis šo dzejoli kordziesmā. Noklausies to 1987. gada Latvijas Radio kora ierakstā.
Dziesma ar spēcīgu himnisko kodu, kuras formu veido teksta dramaturģija un mūzikas dinamika. Tā rosina uz aktivitāti: sāk ritma instrumenti, kam seko daudzveidīgs balss izmantojums – čuksti, runa un dziedāšana. Lai sasniegtu dziesmas garumu, kas raisa klausītājā emocionālu līdzpārdzīvojumu, īsais, bet jēgpilnais dzejas teksts tiek atkārtots četras reizes. Dziesmas muzikajai attīstībai izmantotas kora iespējas: unisons, divbalsība un kora faktūra, pakāpeniski veidojot plašākus akordus, kas piešķir balsīm daiļumu un varenību. Tiek izmantota arī modulācija, kas veido emocionālu pacēlumu un var tikt uztverta kā viens no variēšanas veidiem.
Interesants elements ir runas koris no 11. līdz 18. taktij. Pirmkārt, dziedātāji savstarpēji sabalsojas, dziedot kanonā. Otrkārt, dramaturģiskās izaugsmes sajūta tiek panākta ne tikai ar dinamikas zīmēm, izmantojot galējās dinamiskās robežas (no ppp līdz fff), bet arī ar balss reģistra maiņu – lai balss skanētu spēcīgāk, ir jārunā ne tikai skaļāk, bet arī augstāk; to sauc par krūšu un galvas reģistra maiņu. Skati 1. piemēru.
Lai veidotu dinamisku un aktīvu pamatteksta skanējumu, pārsvarā tiek izmantotas astotdaļnotis un sešpadsmitdaļnotis. Vārdā “pretinieku” izmantotas ceturtdaļnotis, lai uzsvērtu atslēgas vārda nozīmi un veidotu loģisku pāreju uz dziesmas plūstošāko un himniskāko daļu. Frāzē “Tu esi Latvija” tiek ieskandināti patskaņi, izmantojot ceturtdaļnotis, pusnotis un veselas notis. Skati 2. piemēru.
Dziesmu profilus veidoja autoru komanda: Laura Švītiņa, Kristiāna Vaickovska, Klinta Mellupa, Lauma Kazaka, Linda Ertmane, Rebeka Zaksa.
Ja redzi kādu kļūdu vai vēlies ko būtisku pateikt par dziesmu profilu saturu, raksti uz e-pastu:
