“Skanēj' dziesmas rītā agri, skanēj' vēlu vakarā” ir sešu latviešu tautasdziesmu virkne.
Dziesmu virknē ir latviešu tautasdziesmas, kas pārstāv visus Latvijas kultūrvēsturiskos novadus un galvaspilsētu Rīgu. Šajās tautasdziesmās apdziedāts apkārtnes, dabas un pašas dziedāšanas krāšņums, izdzīvojot rīta cēlienu, ziedošu pavasari, jauniešu attiecības un dziedāšanas spēku.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā latviešu tautasdziesmu virkni “Skanēj' dziesmas rītā agri, skanēj' vēlu vakarā” izpildīs zēnu kori, 4.–9. un 5.–12. klašu un vidusskolu jauktie kori ar instrumentālo pavadījumu.
🎵 Mūzika: latviešu tautasdziesmas
✍️ Vārdi: latviešu tautasdziesmas
Latviešu tautasdziesmu virkne “Skanēj' dziesmas rītā agri, skanēj' vēlu vakarā” veidota XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertam
👨🎤 Virsdiriģents: Gints Ceplenieks
👩🎤👨🎤 Izpilda: zēnu koris, 4.–9. un 5.–12. klašu kori, vidusskolu jauktie kori
Šajā tautasdziesmu virknē iekļauts pa melodijai no katra Latvijas kultūrvēsturiskā novada: Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Sēlijas. Tekstu salikums veido vienotu stāstu par rīta sveikšanu, apkārtnes ainavu un skanīgu dziedāšanu.
Dziesma “Aust gaismiņa, lec saulīte” (Nr. 1) ir ar Dienvidkurzemē, Nīcas un Otaņķu pusē populāru melodiju. To dzied ar kristību, kāzu, ķekatu tekstiem un arī citos godos un gadskārtu svinēšanās.
Dziesma “Reitā agri saule lēce” (Nr. 2) ir zināma latgaliešu tautasdziesma, ko dzied dažādās sanākšanās. Šajā virknē iekļauts dziesmas fragments no Rasmas un Gunāra Igauņu sastādītā latgaliešu tautasdziesmu krājuma “Še, bērneņ, tev zalta kūkle” (1993).
Vidzemes un Zemgales rotāšanas dziesmas (Nr. 3–4) ir saistītas ar āra dziedāšanas – rotāšanas – tradīciju pavasarī. Komponists un folkloras vācējs Jurjānu Andrejs 20. gadsimta sākumā rakstīja, ka rotā pavasarī, kad sniegs nokusis un lapas sāk plaukt, klusos, jaukos un siltos vakaros.
Vidzemes rotāšanas dziesmu (Nr. 3) 1949. gada vasarā Jumpravā dziedājusi Trīne Petroviča, un to pierakstījis komponists Viktors Sams. Tovasar ikgadējā folkloras ekspedīcija notika Ogres apriņķī. Nupat martā bija notikušas izsūtīšanas, arī no Jumpravas pagasta bija izsūtīti vairāki desmiti cilvēku. Folkloristiem bija uzdots vākt jaunradītu padomju folkloru, tomēr viņi savāca arī daudz skaistas klasiskās latviešu folkloras, apliecinot vietējo cilvēku dzīvesspēku arī grūtos laikos. Arī citi apkārtnes ļaudis folkloristiem dziedāja šo melodiju, kas paredzēta ne tikai rotāšanai, bet arī līgošanai un apdziedāšanai. Tautas mūzikai ir raksturīgi, ka ar vienu melodiju var dziedāt dažādiem gadījumiem atbilstošus tekstus. Trīnes Petrovičas dziesmas pierakstu var aplūkot Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā:
https://garamantas.lv/lv/file/view/854322
Zemgales rotāšanas dziesmas (Nr. 4) salikumu veidojusi Jelgavas folkloras kopas “Dimzēns” vadītāja Velta Leja. Melodija ņemta no šūpļa dziesmas, ko 1940. gadā Ozolniekos no Līzes Bušas pierakstījis komponists un folkloras vācējs Artūrs Salaks. Melodijas pierakstu var aplūkot Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā (dziesma Nr. 2054):
https://garamantas.lv/lv/file/938661
Dziesma “Skaisti dzieda lakstīgala” (Nr. 5) ir no izcilā suitu dziedātāja Augusta Lāča (1915–1978) repertuāra. Augusts Lācis dzīvoja Jūrkalnē un zināja simtiem dziesmu, ko lielākoties bija iemācījies no sava tēva Krista Lāča. Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā var noklausīties šo un vēl ap 90 citu Augusta Lāča dziedātu dziesmu: https://garamantas.lv/lv/person/866764/Augusts-Lacis. Dziesmu “Skaisti dzieda lakstīgala” pie viņa 1971. gadā ierakstīja mūzikas folklorists Vilis Bendorfs.
Dziesmas “Es izaugu liela meita” (Nr. 6) melodiju 1994. gadā Jēkabpilī pierakstīja folkloras kopu “Raksti” un “Balsi” vadītāja Vita Talla. Viņas vecmāmiņa Elza Tomiņa, ucinādama savus mazmazbērnus, dziedāja un dungoja daudz melodiju, un Vita Talla tās pierakstīja. Folkloras kopas “Raksti” vajadzībām šai melodijai tika pielikti garāki vārdi un rotaļas kustības. Šajā salikumā melodija ieviesās plašākā apritē.
Aust gaismiņa, lec Saulīte, tas pirmaisi gaišumiņš.
Labrītiņi, Dievs palīdza, tā pirmāi valodiņ’.
Labrītiņi rītiņā, labvakari vakarā.
Labrītiņi Saulītei, labvakari Mēnešam.
Reitā agri saule lēce, reitā agri saule lēce, soltu rosu nūtraukdam’.
Agri gōja Laimes mōte, agri gōja Laimes mōte, ļaudim laimes vālādam’.
Vīnam lyka montu, slavu, vīnam lyka montu, slavu, ūtram gudru padūmeņ’.
Saule auda audekliņu, rotā, rotā,
Daugaviņas maliņāi, rotā, rotā, rotā!
Zelta šķieti vara nītis, rotā, rotā,
Sudrabiņa šaudeklīte, rotā, rotā, rotā.
Zied ābele pret ābeli baltajiemi ziediņiemi, baltajiemi ziediņiemi.
Zied ābele pret ābeli baltajiemi ziediņiemi, baltajiemi ziediņiemi.
Dzied māsiņa pret māsiņu skaņajāmi balstiņāmi, skaņajāmi balstiņāmi.
Dzied māsiņa pret māsiņu skaņajāmi balstiņāmi, skaņajāmi balstiņāmi.
Saule sēja sudrabiņu, rotā, rotā,
Visgarāmi jūras malu, rotā, rotā, rotā.
Sēj, Saulīte, manu tiesu, rotā, rotā.
Jele vienu birzumiņu, rotā, rotā, rotā.
Dzied’, māsiņa, tu pret mani,
Es pret tevi gavilēš’,
Es pret tevi gavilēš’.
Dzied’, māsiņa, tu pret mani,
Es pret tevi gavilēšu,
Es pret tevi gavilēšu.
Es pret tevi gavilēšu
Skaņa lauka galiņāi,
Skaņa lauka galiņāi.
Es pret tevi gavilēšu
Skaņa lauka galiņāi,
Skaņa lauka galiņāi.
Skaisti dzied lakstīgala Rīgas torņa galiņā.
Metat naudu, novadnieki, pirksim zelta lakstīgal’.
Izmetāsi, novadnieki, nenopirka lakstīgal’.
Ciemā kāda zeltenīte, tā nopirka lakstīgal’.
Nopirkusi lakstīgalu, nāk mājās dziedādam’.
Es izaugu liela meita uz akmeņa stāvēdam’.
Puisīšami acis dega kā raibami vanagam.
Gāju ceļu dziedādama kā irbīte rakstīdam’.
Izrakstīju irbes kroni, lakstīgalas vainadziņ’
Spēlē spēli “Saliec tautasdziesmu” – pārbaudi savas zināšanas par tautasdziesmu uzbūvi un stilu un kļūsti par dziesmu lakstīgalu vai citu ne mazāk cienījamu putnu: https://saliectautasdziesmu.garamantas.lv/
Noklausies Nīcas apkārtnes teikto melodiju (Nr. 1) ar ķekatu tekstiem. Dzied Margrieta Otaņķe no Nīcas pagasta. 1978. gada ieraksts no Latviešu folkloras krātuves.
Variants ar zināmo tekstu “Ķekatā, ļekatā, lēksim kāļu dārziņā”: https://garamantas.lv/lv/record/375154
Mazāk zināms, izloksnes ziņā sarežģītāks variants: https://garamantas.lv/lv/record/375149
Noklausies dziesmas “Skaisti dzieda lakstīgala” (Nr. 5) pilno vēsturisko ierakstu Jūrkalnes dziedātāja Augusta Lāča izpildījumā. 1971. gada ieraksts no Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva:
https://garamantas.lv/lv/record/374723/Skaisti-dzieda-lakstigala-Rigas-torna-galina
Noklausies latgaliešu dziesmas “Reitā agri saule lēce” (Nr. 2) izrunu. Ierunājusi vijolniece un etnomuzikoloģe Liene Brence:
Dziesmu virknē pārstāvēti gan seni, gan jaunāki latviešu tradicionālās mūzikas stili un to elementi. Mūzikas raksturvārdi ir: teiktās dziesmas, burdons, refrēni, vēlīnā slāņa melodijas.
Teiktās dziesmas
Dienvidkurzemes melodija (Nr. 1) un Vidzemes un Zemgales rotāšanas dziesmas (Nr. 3–4) ir teikto dziesmu stilā. Teiktās dziesmas ir runai tuva dziedāšana, mūzikā saukta par rečitatīvu. Šis ir senākais latviešu tradicionālās dziedāšanas veids. Teiktajām melodijām ir šaurs apjoms – tās parasti kustas pa trim, četrām skaņām gandrīz uz vietas. Tās atgādina runu arī ritma ziņā – tāpat kā runājot, arī teiktajās dziesmās teksts tiek izdziedāts aktīvi un samērā ātri, bez garākiem zilbju locījumiem.
Burdons
Vidzemes un Zemgales rotāšanas dziesmās (Nr. 3–4) teiktās melodijas skan burdona pavadījumā. Dziedāšana ar burdonu ir senākais latviešu tradicionālās daudzbalsības veids, kas Latvijā bijis ļoti daudzveidīgs. Vidzemes rotāšanas dziesmā apakšējā balss izpilda mainīgu sillabisku burdonu. Zemgales rotāšanas dziesmā skan cits burdona veids – mainīgs dūdu burdons jeb vilkšana uz patskaņa “ē”. Īpaši krāšņas burdondziedāšanas tradīcijas saistās tieši ar āra dziedāšanu. Pavasara rotāšanas dziesmās var savīties no divām līdz pat četrām balsīm. Rotāšanas dziesmas ir refrēndziesmas, jo tās dzied ar refrēnu “rotā”.
Vēlīnā slāņa melodijas
Latgales dziesma (Nr. 2), Kurzemes dziesma par Rīgu (Nr. 5) un Sēlijas dziesma (Nr. 6) pārstāv jaunāku mūzikas slāni. Tās tapušas laikā, kad mūzikā jau bija nostiprinājusies tonālā skaņkārtu sistēma. Enerģiskā un jestrā Latgales dziesma pārstāv vēlīno daudzbalsību ar tipisko dziedāšanu paralēlās tercās. Kurzemes dziesmai ir plaša un izteiksmīga melodija, tās mundrumu izceļ refrēns ar beznozīmes zilbju savirknējumu un izsaucienu “hei!”.
Mājaslapā “Dziedi ar arhīvu” ikviens aicināts iepazīt tautasdziesmu arhīva ierakstus, iemācīties kādu no dziesmām un pievienot senajam ierakstam savu dziesmas versiju:
https://dziedi.garamantas.lv/lv/tune/dziedi?record=366703
Iejūties pavasara rotāšanas gaisotnē un noklausies krāšņu rotāšanas dziesmu no Sēlijas. Dzied tradicionālās dziedāšanas grupa “Saucējas”; 2018. gada brīvdabas ieraksts un video:
https://www.youtube.com/watch?v=5xmyWs9dneA
Noklausies albumu “Teiktās dziesmas” un iepazīsti šo seno runai tuvo dziedāšanas veidu. Izlase veidota no Latviešu folkloras krātuves arhīva ierakstiem. Tie tapuši pētījumu apstākļos, visbiežāk dziedātāju mājās interviju laikā:
https://latvianfolklore.bandcamp.com/album/teikt-s-dziesmas-praktiska-rokasgr-mata
Ja teiktās dziesmas tevi ieinteresējušas un vēlies apgūt šī stila muzikālās nianses, lejupielādē praktisko rokasgrāmatu:
https://nematerialakultura.lv/wp-content/uploads/TeiktaasDziesmas2021_labots.pdf
Dziesmu profilus veidoja autoru komanda: Laura Švītiņa, Kristiāna Vaickovska, Klinta Mellupa, Ieva Vīvere, Linda Ertmane, Rebeka Zaksa.
Ja redzi kādu kļūdu vai vēlies ko būtisku pateikt par dziesmu profilu saturu, raksti uz e-pastu:
