“Saulīte” ir a cappella oriģināldziesma, kuru komponējusi Selga Mence ar latviešu dzejnieka Kārļa Skalbes vārdiem.
Dziesmas gaišā un siltā noskaņa izceļ vārdos iekļauto novēlējumu Latvijas zemei un tautai būt dzīvai un virzīties uz labo.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā dziesmu “Saulīte” diriģēs Aira Birziņa un to izpildīs 4.–9. un 5.–12. klašu kori bez instrumentālā pavadījuma.
🎵 Mūzika: Selga Mence
✍️ Vārdi: Kārlis Skalbe
📅 Sarakstīšanas gads: 2010
🎤 Pirmatskaņojums: 2010. gada 5. jūlijā Rīgas Latviešu biedrības namā Latvijas mūzikas skolu koru koncertā
👩🎤 Virsdiriģente: Aira Birziņa
👩🎤👨🎤 Izpilda: 4.–9. un 5.–12. klašu kori
Dziesma “Saulīte” pirmatskaņota īsi pirms X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem – Latvijas mūzikas skolu koru koncertā Rīgas Latviešu biedrības namā 2010. gada 5. jūlijā.
Selga Mence dziesmu “Saulīte” veltījusi dziesmu jaunrades konkursa “Kas mēs bijām, būsim, esam” dalībniekiem un konkursa idejas autorei Mārai Skridei. Dziesmu jaunrades konkurss “Kas mēs bijām, būsim, esam” tiek rīkots kopš 2005. gada Alojā ar mērķi bagātināt latviešu a cappella kora dziedāšanas tradīciju ar jaunu un saturīgu repertuāru, kā arī motivēt jaunos autorus radīt oriģināldziesmas vai tautasdziesmu apdares bērnu koriem, kuras izpilda viņu vienaudži – mūzikas skolu kori. 20 gadu laikā 153 autori konkursam iesnieguši 271 jaundarbu, no kuriem 119 ir apbalvoti un 59 dziesmas publicētas izdevniecības “Musica Baltica” nošu krājumos “Jaunie jaunajiem”.
Dziesma “Saulīte” bija iekļauta XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta repertuārā, tomēr Covid-19 pandēmijas dēļ svētki notika netradicionālā formātā.
Dziesmā izmantotā dzejoļa autors ir Kārlis Skalbe, kurš to rakstījis par godu Latvijas valsts desmitajai pastāvēšanas gadadienai 1928. gadā. Dziesmas vārdiem komponiste izvēlējusies dzejoļa pirmās četras rindas (no kopskaitā sešām). Lai panāktu iecerēto dziesmas formu, izmantoti atkārtojumi.
Sēsties, saulīte, dimanta krēslā,
Valdi pār Latvijas pakalniem brīviem.
Sēsties, saulīte, skaidrības kalnā,
Aizdzen miglu no birzēm un druvām,
Susini purvus, susini dangas,
Rādi tautai skaidrības ceļus.
/ Kārlis Skalbe
Dziesmas vārdiem izmantotais dzejolis ir veltījums Latvijai un tās brīvībai, tādēļ saulīte izvēlēta kā galvenais tēls un ir personificēta – viņai piedēvētas vien cilvēkam raksturīgas īpašības. Latviešu mitoloģijā Saule ir viena no galvenajām dievībām un mums asociējas ar siltumu, mātišķumu un viedumu. Papildu tam saule arī prakstisku iemeslu dēļ tiek saistīta ar siltumu un gaismu, kas ir galvenās sajūtas, ko šī dziesma raisa.
Sēsties, saulīte, dimanta krēslā,
Valdi pār Latvijas pakalniem brīviem.
Sēsties, saulīte, dimanta krēslā,
Valdi pār Latvijas pakalniem.
Sēsties, saulīte, skaidrības kalnā,
Aizdzen miglu no birzīm,
Aizdzen miglu no druvām.
Sēsties, saulīte, dimanta krēslā,
Valdi pār Latvijas pakalniem brīviem.
Sēsties, saulīte, dimanta krēslā,
Valdi pār Latvijas pakalniem.
Klausies dziesmu dažādos izpildījumos vietnē “Youtube”. (Lai klausītos, spied uz saites).
Noklausies 2021. gada dziesmas ierakstu no koncertfilmas “Dziesmubērns” (video ierakstā dziesma skan – 0:06:50):
Dziesmu raksturo gaiša melodija un nepārejoša kustības sajūta. Mūzikā atspoguļota dzīvība un gaismas mirdzēšana jeb viļņošanās, kas raksturīga saules tēlam.
Kora balsu skanējumu raksturo daudzbalsība un daudzveidīgi melodiskās līnijas variēšanas paņēmieni, tai skaitā atkārtojumi, atbalsis un garas skaņas. Kamēr viena balss ir kustīga un aktīva, cita – pakāpeniska un nosvērta. Tā mūzikā spilgti iezīmējas katras balss raksturs – dzirkstoši melodisks, velkošs vai ritmisks.
Vietām polifonisks izklāsts, kur katra balss ir patstāvīga, ar savu melodiju un ritmisko zīmējumu. Dziesma ir komponēta vienkāršā trijdaļu formā (A-B-A). Vidusposmā izmantots tonālais kontrastu princips, mainot dziesmas skanējuma nokrāsu – pamattonalitāti labemolmažoru nomaina faminors. Labemolmažors un faminors ir paralēlās tonalitātes.
* Vārda "sēsties" divi locījuma veidi ir elegants piemērs, kā atšķirīgi melodizēt vienu un to pašu vārdu. Abiem vārda "sēsties" locījumiem pirmais ir tīras kvartas lēciens. Tas nereti asociēts ar fanfaru skaņām un izceļ vārda svinīgumu, aicinājumu. Savukārt 5. taktī I balsī vārds “sēsties” vairāk izklausās pēc mīļa aicinājuma vai lūguma, jo melodiskā līnija turpina virzīties augšup. Skati 1. piemēru.
* Kora balsu dziedāto frāžu atbalss un atkārtojumi rada sajūtu par nemitīgu kustību. Skati 2. piemēru.
* Vidusdaļas sākumā var pamanīt muzikāli attēlotu saules mirguļošanu. Skati 3. piemēru.
Dziesmu profilus veidoja autoru komanda: Laura Švītiņa, Kristiāna Vaickovska, Klinta Mellupa, Lauma Kazaka, Linda Ertmane, Rebeka Zaksa.
Ja redzi kādu kļūdu vai vēlies ko būtisku pateikt par dziesmu profilu saturu, raksti uz e-pastu:
