“Saule, Pērkons, Daugava” ir oriģināldziesma ar pavadījumu, kuru komponējis Mārtiņš Brauns ar latviešu dzejnieka Raiņa vārdiem.
Dziesma kļuvusi par vienu no neatņemamām dziesmu svētku kopkora himnām, tās episkais vēstījums un vienkāršā melodija apvienojumā ar dramatisko raksturu rada spēcīgu emocionālu pacēlumu.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā dziesmu “Saule, Pērkons, Daugava” diriģēs Gints Ceplinieks un to izpildīs apvienotais koris ar instrumentālu pavadījumu.
🎵 Mūzika: Mārtiņš Brauns
✍️ Vārdi: Rainis
📅 Sarakstīšanas gads: 1988
🎤 Pirmatskaņojums: 1988
👨🎤 Virsdiriģents: Gints Ceplenieks
👩🎤👨🎤 Izpilda: zēnu koris, 4.–9. un 5.–12. klašu kori, vidusskolu jauktie kori
Dziesma “Saule, Pērkons, Daugava” oriģināli tapusi Raiņa poēmas “Daugava” teātra iestudējumam 1988. gadā. Valmieras drāmas teātra režisors Valentīns Maculēvičs bija nolēmis par izrādes komponistu uzaicināt Mārtiņu Braunu. Izrādē dziesmu “Saule, Pērkons, Daugava” dziedāja Valdemārs Karpačs.
Vairāk par dziesmas ceļu lasi šeit: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/himniska-latviesu-mesa--martina-brauna-dziesmas-saule-perkons-daugava-cels.a420800/
Noskaties Latvijas Televīzijas veidotā raidījuma “Dziesmas ceļš” īsstāstu par dziesmu “Saule, Pērkons, Daugava”: https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/292630/dziesmas-cels-dziesmu-svetki-saule-perkons-daugava
Pirmo reizi kopkorī šī dziesma izskanēja 1989. gadā, VI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Kā atceras virsdiriģents Arvīds Platpers, vien pusgadu pirms svētkiem noslēguma koncerta programmā tika iekļautas vairākas dziesmas ar nacionālu vēstījumu un kontekstu, tādējādi vēl skaļāk un drosmīgāk priekšvēstot gaidāmās politiskās pārmaiņas – Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertos šīs dziesmas virsdiriģenti ir bijuši Jānis Erenštreits, Eduards Grāvītis, Mārtiņš Klišāns, Māris Sirmais, Arvīds Platpers.
Oriģināli teātra izrādei komponētajai dziesmai Mārtiņš Brauns neizmantoja visus pantus no Spēlmanīša dziesmas Raiņa poēmā “Daugava”. Viņš uzskatīja, ka pants, kurā ietverta alegorija par teiku “Dzīvnieki rok upi” padarījis dziesmu nenopietnāku un bērnišķīgāku, tādējādi zaudējot koncentriskumu un dramaturģisko kompozīciju. Koriem dziesma “Saule, Pērkons, Daugava” ir divās versijās un aranžējumos – viena paredzēta pieaugušo koriem, otra bērnu un jauniešu koriem.
Skolēnu koru versijā klāt ir pants:
“Saule lika Dieviņam,
Lai tas raka Daugaviņu
Zvēri raka, Dieviņš lēja
No mākoņa dzīvūdeni.”
Mārtiņš Brauns 2017. gadā intervijā to komentējis šādi: „Es domāju, ka skolēnu dziesmu svētkiem ir cita partitūra, jo skolēniem jau ir citādāk. Viņi tik zemu nevar padziedāt kā basa partijas – tenori, basi un augstie soprāni. Tas ir cits aranžējums, ko es neesmu aizticis. Es esmu rediģējis tikai apvienoto koru variantu.”
Pilnu rakstu par divām “Saule, Pērkons, Daugava” versijām lasi šeit: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dziesmu-un-deju-svetki/dziesmas-saule-perkons-daugava-aizmirstais-pants-skan-tikai-skolenu-dziesmu-svetkos.a219511/
Šajā dziesmā izmantoti vārdi no Raiņa poēmas “Daugava” pirmā cikla “Melnā Daugava” ainas, kurā Spēlmanītis, dziedot dziesmu, daudzina Daugavu kā dzīvības avotu un latviešu tautas pārdzīvojumiem vienmēr klātesošu elementu. Dziesmas vārdos ir izmantoti trīs ļoti spēcīgi simboli – Saule, Pērkons, Daugava – , kas kļuvuši par dziesmas nosaukumu.
Šo dziesmu var izprast un interpretēt arī neatkarīgi no Raiņa poēmas “Daugava”. Literatūrzinātnieks Benedikts Kalnačs ir rakstījis, ka dziesma ir kļuvusi par “latviešu nācijas valstiskuma vēlmes, tautas lepnuma un pašapziņas simbolisku vispārinājumu.”
Saule Latvi sēdināja
Tur, kur gali satiekas:
Balta jūra, zaļa zeme –
Latvei vārtu atslēdziņa.
Latvei vārtu atslēdziņa,
Daugaviņa sargātāja.
Sveši ļaudis vārtus lauza,
Jūrā krita atslēdziņa.
Zilzibeņu pērkons spēra,
Velniem ņēma atslēdziņu:
Nāvi, dzīvi Latve slēdza,
Baltu jūru, zaļu zemi.
Saule Latvi sēdināja
Baltas jūras maliņā:
Vēji smiltis putināja,
Ko lai dzēra latvju bērni?
Saule lika Dieviņam,
Lai tas raka Daugaviņu –
Zvēri raka, Dieviņš lēja
No mākoņa dzīvūdeni.
Dzīves ūdens, nāves ūdens
Daugavā satecēja -
Es pamērcu pirksta galu
Abus jūtu dvēselē.
Nāves ūdens, dzīves ūdens
abus jūtam dvēselē.
Saule mūsu māte,
Daugav’ sāpju aukle,
Pērkons velna spērējs,
Tas mūsu tēvs.
Noklausies vēsturisku ierakstu – dziesmas pirmatskaņojumu 1989. gada Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos apvienotā kopkora un skolēnu pūtēju orķestra izpildījumā.
Audio ierakstā: http://www.diva.lv/audio/latvijas-skolu-jaunatnes-vi-dziesmu-svetku-koncerts-1989-g/saule-perkons-daugava-ar-pieteikumu-sakuma-un-aplausiem
Video ierakstā (01:22:00): https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/52279/vi-svetku-nosleguma-koncerts-1989
Raiņa poēma “Daugava” ir dramatisks un emocionāls vēstījums par latviešu vienotību un tautas cīņu par izdzīvošanu un brīvību, uzsverot nacionālās pašapziņas un cerības nozīmi grūtos laikos.
Lasi Raiņa poēmu “Daugava” tiešsaistē: https://www.letonika.lv/literatura/Reader.aspx?r=228 vai Rainis. Kopotie raksti, 12. sējums, Rīga, Zinātne, 1981, 175.–242., 453.–465. lpp. Spēlmanīša dziesma atrodas digitalizētā faila 200. lpp.: https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:692982|article:DIVL495|page:200)
Rainis poēmu rakstīja laikā, kad savu politisko uzskatu dēļ bija spiests doties trimdā – dzīvot ārpus tagadējās Latvijas teritorijas robežām. Gandrīz 15 gadus (1905–1920) viņš dzīvoja Šveicē un tikai pēc Latvijas valsts dibināšanas un Brīvības cīņām atgriezās Latvijā, kur kopā ar Aspaziju tika sagaidīti kā nacionālie varoņi.
Vairāk par Raini lasi šeit: https://enciklopedija.lv/skirklis/55869; https://www.literatura.lv/personas/rainis
Rainis sekoja līdzi Pirmā pasaules kara notikumiem Latvijas teritorijā. Savas izjūtas, pārdzīvojumus un uzskatus viņš ietvēra mākslas darbos. Savu pārliecību par Latvijas tautas tiesībām uz brīvību, uz savu zemi un valsti, ierakstīja poēmā “Daugava”. Tā atbalso kara traģiskos notikumus un ideju par Latvijas tautas pašnoteikšanos. Tā ir par izmisumu, ar ko latvieši saskārās, par karā kritušajiem, par Daugavu kā likteņupi, kā dzīvības un tajā pašā laikā asaru un asiņu upi, dodot cerību, aicinot būt drosmīgiem un vienotiem.
Vairāk par Raiņa poēmu “Daugava” lasi Benedikta Kalnača Nacionālās enciklopēdijas šķirklī: https://enciklopedija.lv/skirklis/54476-%E2%80%9CDaugava%E2%80%9D
Raiņa poēma “Daugava” vairākkārt iestudēta teātrī. Tieši Valmieras teātra 1988. gada iestudējumam Mārtiņš Brauns komponēja mūziku, un viena no izrādes dziesmām bija “Saule, Pērkons, Daugava”.
2021. gadā veiktajā amatieru koru iecienītāko dziesmu aptaujā “Saule, Pērkons, Daugava” iekļuva starp trim labākajām dziesmām.
2014. gadā Mārtiņa Brauna mūzika dziesmai “Saule, Pērkons, Daugava” ar Mikela Marti i Pola dzeju tika izraudzīta par Spānijas ziemeļaustrumu reģiona Katalonijas neatkarības kustības demonstrācijas himnu.
“Saule, Pērkons, Daugava” ir trāpīga patriotiska vērtība ar spēcīgu virsmērķi. Raiņa teksts izskan dinamisku kontrastu mijā: no klusa, bet izteiksmīga kora balsu stāstījuma līdz dramatiskam kāpinājumam un kulminācijai. Dziesmas mērenais temps dod iespēju ritmiski dziedāt, skandēt un akcentēt vārdus, kas ir dziļi simboliski un rada asociācijas ar mūsu tautas vēsturi un kultūru.
Dziesmai ir neparasta, spēcīga melodija un jaukts taktsmērs: 3/4 + 4/4 jeb 7/4, kas sniedz nepieciešamo spriegumu un dinamiku. Kora balsis skan gan a cappella, gan ar instrumentālo pavadījumu, kurā izmantots augsta un zema reģistra instrumentu kontrasts. Pavadījumā spilgti iezīmējas arī instrumentālās pārejas uz dziesmas skanīgāko daļu.
* 7/4 taktsmērs dziesmā izskan dabiski un plūstoši, veicinot pakāpenisku un noturīgu melodijas atklāsmi. Tas palīdz veidot melodijas ritma zīmējumu. Skati 1. piemēru.
* Pauzes frāžu beigās rada noslēpumainu un stāstošu sajūtu, piešķir tekstam noteiktu ritmu. Skati 1. piemēru.
* Dziesmas pēdējās taktīs redzama cezūra, kas izskatās kā mazs komats virs līnijkopas. Cezūra norāda uz iespēju ievilkt elpu, lai būtu skaidrāks frāzējums. Skati 2. piemēru.
Dziesmu profilus veidoja autoru komanda: Laura Švītiņa, Kristiāna Vaickovska, Klinta Mellupa, Lauma Kazaka, Linda Ertmane, Rebeka Zaksa.
Ja redzi kādu kļūdu vai vēlies ko būtisku pateikt par dziesmu profilu saturu, raksti uz e-pastu:
