“Par mezgliem” ir oriģināldziesma ar pavadījumu. Dziesmu komponējis dziedātājs Renārs Kaupers, kurš tandēmā ar IX Latvijas Skolu jaunatnes un deju svētku atklāšanas koncerta režisori Ingu Cipi ir sarakstījis arī dziesmas vārdus.
Šī dziesma vēsta par piederību, sākot ar ģimeni un beidzot ar Latviju, par ciešiem mezgliem, kas vieno visus mūs.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā dziesmu “Par mezgliem” diriģēs Edgars Vītols un to izpildīs zēnu kori, 4.–9. un 5.–12. klašu un vidusskolu jauktie kori ar instrumentālo pavadījumu.
🎵 Mūzika: Renārs Kaupers; aranžējums: Valts Pūce
✍️ Vārdi: Renārs Kaupers, Inga Cipe
📅 Sarakstīšanas gads: 2005
🎤 Pirmatskaņojums: 2005. gada 29. jūnijā IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku atklāšanas koncertā
👨🎤 Virsdiriģents: Edgars Vītols
👩🎤👨🎤 Izpilda: zēnu kori, 4.–9. un 5.–12. klašu kori, vidusskolu jauktie kori
“Par mezgliem” tika radīta kā jaundarbs, īpaši veltīts IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Tās pirmatskaņojums notika 2005. gada 29. jūnijā svētku atklāšanas koncertā 11. novembra krastmalā. Dziesmu izpildīja solists Renārs Kaupers, grupas “Prāta Vētra” un “Iļģi”, orķestris “Sinfonia Concertante”, Valts Pūce, koncerta pavadošā grupa un atklāšanas lielais koris. Koncertā dziesmu diriģēja Romāns Vanags. Tā tika papildināta arī ar horeogrāfiskiem elementiem.
“Par mezgliem” sākotnēji bija daļa no 15 minūšu gara cikla, kas sastāvēja no trim daļām: “Par mezgliem”, “Gavilēt nāc” un “Mana dziesma”. Renārs Kaupers atceras, ka dziesmas tapšana bija komandas darbs. Ideja par jauna skaņdarba nepieciešamību nāca no virsdiriģenta Romāna Vanaga, dziesmu svētku režisore Inga Cipe līdzradīja dziesmas vārdus un Valts Pūce veidoja dziesmas aranžējumu.
“Par mezgliem” tika atskaņota 2008. gada XXIV Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku atklāšanas koncertā. Savukārt 2021. gadā, XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā, kas norisinājās Covid-19 pandēmijas apstākļos, dziesma tika iekļauta koncertfilmā “Dziesmubērns”. 2025. gada XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos dziesmai aprit 20 gadi.
Skaties 2005. gada IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku atklāšanas koncerta ierakstu – dziesma “Par mezgliem” (00:36:00), “Mana dziesma” (0:45:40):
Nosklausies 2021. gada dziesmas ierakstu no koncertfilmas “Dziesmubērns” (0:09:15):
Dziesma sākas ar mīļu bērna uzrunu mammai. Viņš aicina iesiet lakatā mezglu, jo mezglus sien, lai atcerētos un arī lai pieburtu vēlamo. Mamma, siedama mezglus, ar lielu mīlestību novēl viņam dzīvē trīs labas lietas.
Būtiski, ka daļā par ziedu vīšanu vainagos redzam gan otrās personas vienskaitli “Tu”, gan daudzskaitli “mēs”. Tu (jeb ikviens no mums individuāli) vij vainagu, lai mēs kopā varētu izdzīvot solīto.
Dziesmas beigas ir rotaļīgākas, un ir izmantoti arī eksotiski tēli: “mednieks, kas tīģeru medībās iet” un “krokodils”. Šajā daļā galvenokārt izmantots uzskaitījums, lai radītu dinamiku un atšķirīgajā rastu vienotību.
Māmiņ, iesien lakatā mezglu,
lai es zinu, ka kāds mani mīl,
lai es zinu, ka kāds mani sargā,
kāds par mani ir nomodā.
Lai tā sajūta paliek uz mūžiem,
ka es vairs neesmu viens.
Tikai tagad var saprast pa īstam,
cik svarīgs šis pieskāriens.
Māte darīja tā un teica:
trīs mezgliņi saujā lai Tev.
Tos divus var atdot citiem,
bet trešo paturi sev.
Pirmo iesien par pasaules ceļiem,
laimi meklēt ar draugiem var iet.
Pa tiem arī atgriezties mājās,
lai var nākamo mezglu siet.
Otro iesien par savējiem sapņiem,
un debesis brīnumu sēs.
Kādu nakti, kad skatīsies zvaigznēs,
šis mezgls tev noderēs.
Trešo sien par mīlestību
un visu, ko Dievs tev var dot.
Tā dārgākā tava stīga,
kas dziesmai spēku rod.
Jel, spēlējiet, spēlmaņi, spēlējiet skaļāk,
es nevaru, nevaru sadzirdēt.
Lai nodimd Rīga un Daugava mana,
kad visa Latvija gavilē.
Jel, spēlējiet, spēlmaņi, spēlējiet skaļāk,
es nevaru, nevaru sadzirdēt
Lai nodimd Rīga un Daugava mana,
kad visa Latvija gavilē.
Ievij vainagā rudzpuķi zilu.
Vai Tu redzi, kā debesis zied?
Ir vasara pašā vidū
un latvju bērni dzied.
Ievij vainagā baltu rozi.
Tā kā lepna cerība plauks
par to, ka mēs esam šai vietā,
un te mūsu bērni augs.
Un tad ievij magoni sārtu,
mūsu asinis ātrāki skries.
Mēs atvērsim visus vārtus,
kur sapņi piepildīsies.
Jel, spēlējiet, spēlmaņi, spēlējiet skaļāk,
es nevaru, nevaru sadzirdēt.
Lai nodimd Rīga un Daugava mana,
kad visa Latvija gavilē.
Jel, spēlējiet, spēlmaņi, spēlējiet skaļāk,
es nevaru, nevaru sadzirdēt.
Lai nodimd Rīga un Daugava mana,
kad visa Latvija gavilē.
Puika, kas parkā uz soliņa dzied,
mednieks, kas tīģeru medībās iet,
gluži kā krelles aukliņā vienā,
mēs esam mezgliņi pavedienā.
Kā kamoliem baltiem pa dzīvi mums velties,
vakaros gulēt, no rīta – celties.
Dziesmas dziedāt un dejas diet,
katram pašam savu mezgliņu siet.
Sapņot par zvaigznēm, čukstēt, ka mīlu,
pirmoreiz ieraudzīt krokodīlu!
Tagad klausieties, ko es jums saku:
gavilēt nāc, neviens nav par švaku.
Laikam ar dzirdi man galīgi švaki,
nedzirdu, nedzirdu, ko tu man saki.
Dzīvosim laimīgi, mezgliņus siesim,
dziesmas dziedāsim, dejas diesim.
Visur mēs paspēsim, visur mēs būsim,
varbūt pat kaut ko no visa tā gūsim.
Tagad balsojam: kurš par?
Vienbalsīgi, ko vēl vēlēties var!
Jel, spēlējiet, spēlmaņi, spēlējiet skaļāk,
es nevaru, nevaru sadzirdēt.
Lai nodimd Rīga un Daugava mana,
kad visa Latvija gavilē.
Jel, spēlējiet, spēlmaņi, spēlējiet skaļāk,
es nevaru, nevaru sadzirdēt.
Lai nodimd Rīga un Daugava mana,
kad visa Latvija gavilē.
Dziesmā notiek pacilājoša un dzīvespriecīga spēlēšanās, atjautīgi savienojot vairākus mūzikas žanrus un vokālos paņēmienus: kora balsis izskan melodiskā dziedājumā, gavilēšanā, priecīgā izsaucienā un arī rečitējot.
Rečitatīva un sadziedāšanās daļā solists sarunājas un sadziedas ar kori, to iekvēlinot un uzmundrinot. Seko jautra instrumentāla starpspēle, kurā koristi (kopā ar skatītājiem) braši sit plaukstas. Pēc tās noslēguma piedziedājumi un gavilēšanas daļa izskan sevišķi spilgti.
Dziesmas kompozīcija pārsteidz ar vairākiem negaidītiem pavērsieniem: bungām, skanīgiem kopkora izsaucieniem un vārdos ietvertiem labestīgiem jociņiem, kas papildina dziesmas sirsnīgo un pozitīvo kopskaņu. Vārdos izmantotie simboli kļūst par atsaucēm mūzikā: “spēlmanis” – tiek sistas bungas, “lai nodimd Rīga” – koristi skanīgi dzied, “ē” – gavilē. Turklāt dziesmas 12/8 taktsmērs aicina šūpoties līdzi.
* Gavilēšana, izmantojot patskani “ē”, ir atsauce uz tautas mūzikas žanru. Skaistais, divbalsīgais “ē” dziesmā izskan vairākas reizes. Skati 1. piemēru.
* Kopkora izsaucieni dialogā ar solo balsi – rečitēšanas jeb repa daļa. Skati 2. piemēru.
* “Kurš par?” – roku pacelšana. Vienkāršas, bet simboliskas un jēgpilnas kustības izmantošana dziesmā veicina kopības sajūtu un apliecina, ka esam “par” dziesmu svētkiem, Latviju un dziesmā pausto ideju. Skati 3. piemēru
Dziesmu profilus veidoja autoru komanda: Laura Švītiņa, Kristiāna Vaickovska, Klinta Mellupa, Lauma Kazaka, Linda Ertmane, Rebeka Zaksa.
Ja redzi kādu kļūdu vai vēlies ko būtisku pateikt par dziesmu profilu saturu, raksti uz e-pastu:
