Mana tēvu zeme

“Mana tēvu zeme” ir oriģināldziesma ar pavadījumu, kuru komponējis Raimonds Pauls ar dzejnieka Knuta Skujenieka vārdiem.

Tēvu zeme, lai tā ir maza, mīļa vai dziļa, bet galvenokārt – tā ir mana, mana tēvu zeme. Šie vārdi iemieso patriotisma, piederības sajūtu, lepnumu un dzīvessparu. Dziesmas ritma kodols ļauj melodijai ritināties plūstoši un brīvi kā kamolam, atklājot tās dejiskumu un dzīvīgumu.

 XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā dziesmu “Mana tēvu zeme” diriģēs Edgars Vītols un to izpildīs zēnu kori, 4.–9. un 5.–12. klašu un vidusskolu jauktie kori ar instrumentālo pavadījumu.

🎵 Mūzika: Raimonds Pauls

✍️ Vārdi: Knuts Skujenieks

👨‍🎤 Virsdiriģents: Edgars Vītols  

👩‍🎤👨‍🎤 Izpilda: zēnu kori, 4.–9. un 5.–12. klašu kori, vidusskolu jauktie kori

📅 Sarakstīšanas gads: 2013

🎤 Pirmatskaņojums: 2013. gadā IX Latvijas zēnu koru salidojumā Cēsīs

Dziesmai “Mana tēvu zeme” ir divas versijas. Pirmā versija tapa kā pasūtījuma darbs IX Latvijas zēnu koru salidojumam, kas notika 2013. gadā Cēsīs. Šī dziesmas versija bija īsāka, Knuta Skujenieka dzejolis bija viena panta apmērā – sešas rindiņas garš. Koru salidojumā dziesmu izpildīja apvienotais zēnu koris diriģenta Arvīda Platpera vadībā, Raimondam Paulam esot pie klavierēm.

2015. gada XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos šī dziesma bija iecerēta ar dejotāju piedalīšanos, kas rosināja veidot jaunu, izvērstāku dziesmas versiju. Raimonds Pauls lūdza dzejniekam pēc tās pašas ritma formulas uzrakstīt klāt vēl pantiņus. Pretēji saviem principiem, dzejnieks tomēr pierakstīja arī dzejas turpinājumu – vēl trīs pantus. Jaunā dziesmas versija, piedaloties dziedātājiem un dejotājiem, izskanēja svētku koncertā “Manā dziesmā tu…”. Horeogrāfijas autors ir virsvadītājs Jānis Purviņš.

Pēc desmit gadiem, 2025. gadā, dziesma vēlreiz skanēs Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos!

Šī dziesma ir veltījums tēvu zemei. Tajā pausta liela mīlestība, uzticība, patriotisms. Dziesmas sākumā tēvu zemes raksturošanai izmantoti trīs īpašības vārdi, kas visi norāda uz to, cik tā mums katram ir tuva, cik ļoti mēs esam saistīti ar to un cik ļoti svarīga tā mums ir.

Piedziedājumā fokuss ir uz katru no mums individuāli (“mana tēvu zeme”), savukārt pantiņos izmantota daudzskaitļa pirmā persona (mēs). Tādējādi sākumā varam katrs apzināties, ko mums nozīmē tēvu zeme, un tad visi kopā.

Dziesmā arī redzams, ka saruna notiek ar pašu tēvu zemi, pateicību un novērtējumu par tās esamību padarot dziļāku, spēcīgāku un personīgāku.

Knuts Skujenieks savā dzejā neievēroja interpunkciju, kā arī mazo un lielo burtu lietojumu. Šeit ievērots tāds pats pieraksts kā nošu grāmatā.

Maza mana tēvu zeme
divu roku platumā.

Mīļa mana tēvu zeme
divu roku siltumā.

Dziļa mana tēvu zeme
visa mūža garumā.

Tēvu zeme, tēvu zeme.
mūsu prieks un mūsu gods,
mūsu sirdīm, mūsu prātiem, 
likteņa un Laimas dots.

Tēvu zeme, tēvu zeme,
te mums ziedēt, te mums augt,
un nevienu citu zemi
Tavā vārdā nenosaukt.

Tēvu zeme, tēvu zeme,
katru brīdi Tevi just,
un ar Tavu dziesmu lūpās
mums nemūžam nepazust.

Maza mana tēvu zeme
divu roku platumā.
Mīļa mana tēvu zeme
divu roku siltumā.
Dziļa mana tēvu zeme
visa mūža garumā.

Noskaties 2015. gada XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta “Manā dziesmā tu…” ierakstu. 01:22:33 skan dziesma “Mana tēvu zeme”:  https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/52662/xi-latvijas-skolu-jaunatnes-dziesmu-un-deju-svetki-nosleguma-koncerts-mana-dziesma-tu  

Galvenais dziesmu raksturojošais elements ir ritms, kas rada dejisku raksturu. Dziesma sākas ar vārdu “maza mana tēvu zeme” skandēšanu uz vienas skaņas, seko spilgta un izteiksmīga, skanīga melodija. Efektīgi izmantots arī runas koris, kas sāk klusi un pakāpeniski kļūst arvien skaļāks, līdz fortissimo tiek skandēti spēcīgie vārdi “visa mūža garumā”. Skanīgais nobeigums panākts, mijot frāzes “visa mūža” atkārtojumu un plaukstu sasišanu.

Dziesmu caurvij konkrēta ritma formula, uz kā balstīta gan kora balsu izdziedātā melodija, gan klavieru pavadījums, gan akcenti, dziedātājiem sasitot plaukstas. Dziesmai ir jaukts taktsmērs 2/8 + 3/8 jeb 5/8. Skati 1. piemēru.

1. piemērs. 5., 6. t., ritma formula dziedātāju balsīs; 35., 36. t., ritma starpspēle ar plaukstām; 3., 4. t., instrumentālais pavadījums.

* Pēc runas kora emocionālam pacēlumam seko modulācija, bieži sastopams mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis mūzikā. Famažoru nomaina Solbemolmažors, un dziesma skan pustoni augstāk. Skati 2. piemēru.

2. piemērs: 79.–81. t., modulācija.

 

Dziesmu profilus veidoja autoru komanda: Laura Švītiņa, Kristiāna Vaickovska, Klinta Mellupa, Lauma Kazaka, Linda Ertmane, Rebeka Zaksa.

Ja redzi kādu kļūdu vai vēlies ko būtisku pateikt par dziesmu profilu saturu, raksti uz e-pastu: