“Mana dziesma” ir oriģināldziesma ar pavadījumu. Dziesmu komponējis dziedātājs Renārs Kaupers, kurš tandēmā ar IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku atklāšanas koncerta režisori Ingu Cipi ir sarakstījis arī dziesmas vārdus.
Tā aicina apzināties dziesmas nozīmi katra latvieša dzīvē, izturoties ar atbildību pret to, jo neviens cits to Tavā vietā nedziedās.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā dziesmu “Mana dziesma” diriģēs Eduards Grāvītis un to izpildīs zēnu kori, 4.–9. un 5.–12. klašu un vidusskolu jauktie kori ar instrumentālo pavadījumu.
🎵 Mūzika: Renārs Kaupers, Valta Pūces aranžējums
✍️ Vārdi: Renārs Kaupers, Inga Cipe
📅 Sarakstīšanas gads: 2005
🎤 Pirmatskaņojums: 2005. gada 29. jūnijā IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku atklāšanas koncertā
👨🎤 Virsdiriģents: Eduards Grāvītis
👩🎤👨🎤 Izpilda: zēnu kori, 4.–9. un 5.–12. klašu kori, vidusskolu jauktie kori
“Mana dziesma” tika radīta kā jaundarbs, īpaši veltīts IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Tās pirmatskaņojums notika 2005. gada 29. jūnijā svētku atklāšanas koncertā 11. novembra krastmalā. Dziesmu izpildīja solists Renārs Kaupers, grupas “Prāta Vētra” un “Iļģi”, orķestris “Sinfonia Concertante”, Valts Pūce, koncerta pavadošā grupa un atklāšanas lielais koris. Koncertā dziesmu diriģēja Romāns Vanags. Tā tika papildināta arī ar horeogrāfiskiem elementiem. “Mana dziesma” kļuva par emocionālu svētku atklāšanas koncerta kulmināciju.
“Mana dziesma” sākotnēji bija daļa no 15 minūšu gara cikla, kas sastāvēja no trim daļām: “Par mezgliem”, “Gavilēt nāc” un “Mana dziesma”. Renārs Kaupers atceras, ka dziesmas tapšana bija komandas darbs. Ideja par jauna skaņdarba nepieciešamību nāca no virsdiriģenta Romāna Vanaga, viņš arī ierosināja uzaicināt Renāru Kauperu tā radīšanai. Dziesmu svētku režisorei Ingai Cipei jau bija ideja par piedziedājumu un sagatavoti vārdi – “šie ir vārdi no manas tautas, un dziesma man arī no tās”. Renārs Kaupers vēlāk pievienoja pantiņus un komponēja mūziku. Dziesmas aranžējumu veidoja Valts Pūce.
“Mana dziesma” tika iekļauta arī nākamajos Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos 2010. un 2015. gadā, kā arī 2008. gada XXIV Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku atklāšanas koncertā. Tā ir kļuvusi par iemīļotu dziesmu Latvijā, kā to apliecina dažādas dziesmu aptaujas. 2025. gada XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos dziesmai aprit 20 gadi.
Skaties 2005. gada IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku atklāšanas koncerta ierakstu – dziesma “Par mezgliem” (00:36:00), “Mana dziesma” (0:45:40):
Skaties mācību stundu “Dziesmu svētki “Mana dziesma”” platformā Tavaklase.lv, kur varēsi iesildīties dziedāšanai, un dziesmu mācīs Edgars Vītols un Renārs Kaupers:
“Mana dziesma” ir par spēcīgu latvieti, kurš dzied dziesmu par sevi un savu tautu – par ziemeļnieku spītu, par ugunskuru, kas dod gan siltumu, gan gaismu, gan rada kopības sajūtu un deg ikkatrā no mums, kā arī par dziesmu, kuru varam dziedāt vien mēs paši.
Kad dators izslēgts un telefons kluss,
ļauj pie Tevis man šovakar nākt.
Gribu mācīties pirmos soļus
un pirmo dziesmu sākt.
Tāls ir zvaigznes ceļš.
Uz kurieni Tev mani vest?
Pa taciņu mazu gar Gauju
vai pasaulē loku mest?
Tie ir vārdi no manas tautas,
un dziesma man arī no tās.
Un es zinu, neviens manā vietā
to nedziedās.
Teic, Ziemeļu vējš,
no kurienes manī tāds spīts?
Pēc negaisa vienmēr būs saule,
pēc nakts vienmēr rīts.
Un Tu, ugunskurs kvēls,
ar Tevi man sildīt un degt,
redzēt biezākā tumsā,
vai vaiņagos pāri lēkt.
Tie ir vārdi no manas tautas,
un dziesma man arī no tās.
Un es zinu, neviens manā vietā
to nedziedās.
Pielieku soli tuvāk
un jūtu, ka tur esi Tu.
Kaut varētu vienmēr tā stāvēt
starp mirkli un mūžību.
Tie ir vārdi no manas tautas,
un dziesma man arī no tās.
Un es zinu, neviens manā vietā
to nedziedās.
Pārbaudi savas zināšanas – saliec trūkstošajās vietās īstos dziesmas vārdus!
Starptautiskajā labdarības koncertmaratonā “Save Ukraine – #StopWar” ietvaros “Mana dziesma” ierakstīta arī ukraiņu valodā.
Dziesmas stāstu sāk solists, kam uzticēti pirmie panti un piedziedājums. Koris pievienojas unisonā, un simboliski visi vienojas vienā dziesmā. Ceturtajā pantā notiek dalījums balsīs, pēc kura otrajā piedziedājumā kā apliecinājums seko saplūsme skanīgā unisonā. Pēc dinamiskas atkāpes sākas dramaturģisks kāpinājums, piešķirot skanējumam arvien lielāku plašumu un emocionālo spēku. Pauze, kulminācijā trešo reizi atkārtojot frāzi “neviens – to nedziedās”, ir spēcīgs elements, kas pār ķermeni liek pārskriet pacilājuma un aizkustinājuma tirpiņām.
Instrumentālais ievads raksturo dziesmas noskaņu un jau iegūlies klausītāju atmiņā. Dziesmas melodija lieliski skan gan Mežaparka estrādē, gan draugu lokā pie ugunskura.
* Pārejas daļā, kas sākas ar vārdiem “pielieku soli tuvāk”, garais patskanis “ū”, ko dzied apakšējās balsis, skaniski sabalsojas ar dziesmas vārdiem melodijā: “tuvāk”, “un”, “jūtu”, “tur”, līdz pāraug kopīgā “tu”. Skati 1. piemēru.
* Frāze “neviens to nedziedās” jau divreiz izskanējusi, bet, lai uzsvērtu to, ka neviens cits, tikai mēs paši varam dziedāt, tiek ieturēta īsa, efektīga pauze. Dziesmas skanējums tajā brīdī ir fortissimo, mirkli seko klusums, un turpinās fortissimo, kas ir skanīgākā vieta dziesmā – dinamiskā kulminācija. Skati 2. piemēru.
Dziesmu profilus veidoja autoru komanda: Laura Švītiņa, Kristiāna Vaickovska, Klinta Mellupa, Lauma Kazaka, Linda Ertmane, Rebeka Zaksa.
Ja redzi kādu kļūdu vai vēlies ko būtisku pateikt par dziesmu profilu saturu, raksti uz e-pastu:
