“Kā tu mani mīli” ir oriģināldziesma ar pavadījumu, kuru komponējis Raimonds Tiguls ar rakstnieces Noras Ikstenas vārdiem.
Dziesmā ir ļoti bagātīgi izmantotas latviešu valodas metaforas, kas sakņojas latviešu tautas folklorā un ietver paaudzēs mantoto tradīciju izteikties asprātīgi, dzīvesgudri un mīļi.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā dziesmu “Kā tu mani mīli” diriģēs Māris Sirmais un to izpildīs zēnu kori, 4.–9. un 5.–12. klašu un vidusskolu jauktie kori ar instrumentālo pavadījumu.
🎵 Mūzika: Raimonds Tiguls
✍️ Vārdi: Nora Ikstena
📅 Sarakstīšanas gads: 2015
🎤 Pirmatskaņojums: 2015
👨🎤 Virsdiriģents: Māris Sirmais
👩🎤👨🎤 Izpilda: zēnu kori, 4.–9. un 5.–12. klašu kori, vidusskolu jauktie kori
Dziesmas aizsākums meklējams 2015. gadā, kad tā izskanēja komponista Raimonda Tigula ikgadējā brīvdabas koncertā Tiguļkalnā. Tolaik to pirmatskaņoja pats komponists (balss, klavieres) un koklētāja Laima Jansone (balss, kokle). Sākotnējā versija vēlāk tika izvērsta, papildinot ar dziesmas pirmo daļu, kuras teksta pamatā ir latviešu tautas mīklas.
2019. gadā atšķirīga dziesmas versija, kas paredzēta solistiem ar simfonisko orķestri, izskanēja Latvijas Universitātes simtgades koncertā “Centum” Latvijas Nacionālās operas un baleta Lielajā zālē, piedaloties solistiem Ingai Šļubovskai-Kancēvičai, Kristīnei Zadovskai, Mihailam Čuļpajevam un Jānim Apeinim, kā arī Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim un diriģentam Mārim Sirmajam.
Sākoties Raimonda Tigula sadarbībai ar Rīgas Doma zēnu kori (diriģents Mārtiņš Klišāns), koncertprogrammā “Rīta un vakara dziesmas” tika iekļauta arī dziesma “Kā tu mani mīli” pilnajā teksta versijā un kora sabalsojumā.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā dziesmai “Kā tu mani mīli” ir jauna redakcija ar izvērstāku, kā arī dinamiski kulminējošu noslēguma posmu.
Dziesmai ir divas daļas: pirmajā ir uzdotas dažādas mīklas, un otrajā, nosaucot dažnedažādus ziedus un latvju rakstu zīmes, tiek raksturots, kā tēvs mīl savu bērnu. Visā dziesmas garumā pausts rotaļīgums, mīļums un arī attapība, kas valda ģimenes locekļu starpā.
Vairumu dziesmā pausto mīklu atradīsi šeit: https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18034677.pdf
– Mini, mini mīkliņu.
Balta miesa, melna zarna?
– Grāmata.
– Simtacis gāja viesus lūgt; nelaimīgs, kas nāca, laimīgs, kas nenāca?
– Zivis un tīkls.
– Simtacis kaudzi met?
– Miltu siets.
– Klibu klabu klabatiņa, čibu čabu čabatiņa, uz klabatiņas čabatiņa, uz čabatas ķikutiņš, uz ķikutiņa villainīte?
– Cilvēks guļ gultā.
– Čirgutiņš, čergutiņš sila vidū kaudzi met?
– Skudra.
– Kāju nav, spārnu nav, skrien kā jods?
– Zivs!
– Bez rokām, bez kājām, bet iet, ka knišķ vien?
– Pulkstenis.
– Lingad, Laugad, sausā eglē, saskrien čiekurs vienā vietā?
– Ļaudis iet baznīcā.
– Ubadziņi blisināja pavasara saulītē, kulītiņas pakāruši ozoliņa zariņā?
– Lapsenes pavasaros.
Mīļo tētiņ, atminies, ko šonakti vēlējos?
Dod man redzēt mīļāko, paša Dieva vēlēto.
Kā tu mani mīli? Kā tu mani mīli?
Mīlu tevi kā zālīšu pļavu, kā kumelīti, kā upes mētru, kā kaķpēdiņu, kā vīgriezi, kā amoliņu, kā biškrēsliņu, kā ancīti, kā bārbeli, kā ceļmallapu, kā vērmeles, kā raspodiņu, kā vijolīti, kā vaivariņu, kā gaiļbiksīti.
Kā tu mani mīli? Kā tu mani mīli?
Mīlu tevi kā Dieva zīmi, kā Laimas slotiņu un Māras krustu, kā zvaigznīti, kā saulīti, kā Pērkonu un Mēnesi, kā Pērkonu un Mēnesi, kā Pērkonu un Mēnesi, kā Pērkonu un Mēnesi, kā Pērkonu un Mēnesi.
Noklausies dziesmas pirmo versiju, kuru izpilda koklētāja un šajā ierakstā arī dziedātāja Laima Jansone kopā ar komponistu Raimondu Tigulu pie klavierēm: https://www.youtube.com/watch?v=VF1t7hu8OZ8
Gan dziesmas vārdos, gan mūzikā norisinās dialogs: atbildes uz jautājumiem. Ievadā solisti duetā izdzied latviešu tautas mīklas, un to atminējumi izskan kora balsīs. Otrajā daļā muzikāls kāpinājums iezīmē svarīgāko jautājumu – “Kā tu mani mīli?” Atbildes melodija ir brīvi plūstoša un emocionāli piesātināta. Otrajā reizē to īpaši skanīgu padara otrās oktāvas sol izmantojums augšējā balsī un akorda plašais salikums, kas piešķir skanējumam dzidrumu un dziļumu.
Dziesmas skanējumu bagātina niansēts instrumentālais pavadījums: faktūras trauslums sākumā, kas pieaug dinamikā un plašumā, saglabājot sirsnīgu noskaņu visas dziesmas garumā.
* Daudzveidīgi izmantotas dinamikas norādes: no piano pianissimo līdz forte fortissimo. Skati 1. un 2. piemēru.
* Dziesmas sākotnējā versijā tās noslēgums izskanēja klusināti (diminuendo), atkārtojot vārdus “kā Pērkonu un Mēnesi”, skanējumu pakāpeniski nomierinot, bet īpaši dziesmu svētkiem ir radīta versija, kas noslēdzas ar skanīgu kulmināciju. Skati 2. piemēru.
Dziesmu profilus veidoja autoru komanda: Laura Švītiņa, Kristiāna Vaickovska, Klinta Mellupa, Lauma Kazaka, Linda Ertmane, Rebeka Zaksa.
Ja redzi kādu kļūdu vai vēlies ko būtisku pateikt par dziesmu profilu saturu, raksti uz e-pastu:
