“Gaismas pils” ir a cappella oriģināldziesma jauktajam korim, kuru komponējis Jāzeps Vītols ar latviešu dzejnieka Ausekļa vārdiem.
Iekļauta Latvijas kultūras kanonā un kļuvusi par Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku simbolu. Šīs dziesmas vēstījums aicina noticēt apsolījumam par gaismas atnākšanu un labā nostiprināšanos.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā dziesmu “Gaismas pils” diriģēs Romāns Vanags un to izpildīs vidusskolu jauktie kori bez instrumentālā pavadījuma.
🎵 Mūzika: Jāzeps Vītols
✍️ Vārdi: Auseklis
📅 Sarakstīšanas gads: 1899
🎤 Pirmatskaņojums: 1899. gada 22. augustā Rīgas Latviešu biedrības zālē
👨🎤 Virsdiriģents: Romāns Vanags
👩🎤👨🎤 Izpilda: vidusskolu jauktie kori
Kordziesmu “Gaismas pils” Jāzeps Vītols komponēja gadsimtu mijā, 1899. gada vasarā, dzīvodams pie sava brāļa, ārsta, Hansa Vītola (1865–1912) Pleskavas guberņas ciemā Zarečjē. Par darba pabeigšanas datumu uzrādīts 21. jūnijs – vasaras saulgriežu brīdis. Dziesmas pirmatskaņojums noticis jau tās pašas vasaras beigās Rīgas Latviešu biedrības zālē.
Vairāk par dziesmas pirmajiem atskaņojumiem lasi šeit: Kince, Velga. 2019. “Par “Gaismas pils” pirmajiem atskaņojumiem un dažiem citiem muzikāliem notikumiem 19./20. gs. mijā”. Mūzikas Saule, Nr. 3(99), 75. lpp MSaule03_2019_LMIC.pdf
Dziesmas pamatā ir 19. gadsimta otrās puses tautas atmodas laikmeta dzejnieka vārdi. Auseklis (Krogzemju Mikus, 1850–1879) dzejoli sacerējis laikā, kad bija 25–26 gadus vecs (1875/76). Oriģināli dzejolim ir deviņi panti, bet Vītola kordziesmā izmantoti septiņi no tiem.
Pastāv pieņēmumi, kādēļ divi panti atmesti – iespējams Vītola rīcībā bija Krievijas impērijas cenzētais Ausekļa dzejoļa variants, kurā astotais pants, kas sākās ar rindām: “Zilā gaisā plivinātos / Sarkanbaltie karogi” nebija iekļauts. Vēl vienu pantu komponists atmetis mūzikas dramaturģijas un formas labā.
Vairāk par dziesmas vārdu atšķirību no Ausekļā dzejas lasi šeit – Prēdele, Zane. 2012. “Jāzepa Vītola Gaismas pils: skaņdarba uztvere 20.–21. gadsimtā”. Mūzikas akadēmijas raksti IX: 23–41. Pieejams šeit: https://scriptamusica.lv/index.php/mar/article/download/183/229/614
“Gaismas pils” dziesmu svētkos
Pirmo reizi Vispārējo latviešu dziesmu svētku kopkorī “Gaismas pils” izskanēja 1910. gadā paša autora vadībā. Kaut arī tā ir visbiežāk repertuārā iekļautā dziesma tieši Vispārējo latviešu dziesmu svētku noslēguma koncertos, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā tā pirmo reizi tika izpildīta pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas – 1995. gadā. Skanējusi arī 2010. gadā X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.
Dzejoļa “Gaismas pils” pamatā ir teiksma par ezerā nogrimušu pili, kas pacelsies tikai tad, kad kāds uzminēs tās vārdu. Šī pils simbolizē latviešu tautas vērtības, zināšanas, brīvību. Papildus tam dzejolī arī attēloti Latvijas vēstures posmi, cildinot senos laikus, pieminot nebrīvē pavadītos gadus un ar cerību skatoties nākotnē. Mūzikā iedzīvināts dzejas episkums un dramatisms, veidojot balādes žanram raksturīgo vēstījumu un teiksmainību. Tautiskais romantisms ar tā retoriku (senatne, senču svētvietas, sentēvu tikums, gaisma) mudināja latviešu nacionālo pašapziņu izpausties brīvāk, izrādīt cieņu dzimtajai valodai un kopīgi stiprināt savu kultūru, lai noticētu solījumam par gaismas atnākšanu un augšāmcelšanos.
Apostrofs izmantots labskanībai. Dzejolis sākas ar diviem deminutīviem (mīļvārdiņiem) un savrupinājumu, kurš paskaidro, ka Kurzeme ir vieta brīvībai.
brīvas tautas auklētāj
brīvie tautas dēliņi?
Dzejolis turpinās ar retorisko jautājumu, kas liecina, ka šeit (“Kurzemītē, Dievzemītē”) vairs nav ne latviešu dievību (tātad nav ticības brīvības), ne brīvas tautas.
Šīs abas rindiņas turpina retoriskā jautājuma vēstījumu – kādreiz, nevis tagad, šeit bija brīva tauta. To, ka tie bija labāki laiki, apstiprina simbols “Gaismas kalns”, ko vēl vairāk paspilgtina vārds “galotnē” – tātad pašā augstākajā punktā. “Gaismas kalns” simbolizē vietu, kas ir augstāk par citām – tā ir labestības, gudrības, vienotības un brīvības vieta. Šīs abas rindiņas turpina retoriskā jautājuma vēstījumu – kādreiz, nevis tagad, šeit bija brīva tauta. To, ka tie bija labāki laiki, apstiprina simbols “Gaismas kalns”, ko vēl vairāk paspilgtina vārds “galotnē” – tātad pašā augstākajā punktā.
vidū gaiša tautas pils.
Redzams pretstats, ko veido vairāki elementi: egļu meži ir tumši, turpretī tautas pils ir gaiša; egļu meži ir lieli un tie ir visapkārt, turpretī pils ir viena un ielekta meža centrā. Tādējādi tiek radīta atšķirtība starp “vecajiem laikiem”, “sirmajiem dieviem”, “brīvajiem tautas dēliņiem” un to, kas sekos.
Šis pantiņš apraksta to, kas notika un kādēļ vairs nav brīvības, kādēļ pils grima un zuda. Šis pantiņš vēsta par Latvijas vēsturē piedzīvotajām kaujām un brīvības atņemšanu. Šis pantiņš apraksta to, kas notika un kādēļ vairs nav brīvības, kādēļ pils grima un zuda. Šis pantiņš vēsta par Latvijas vēsturē piedzīvotajām kaujām un brīvības atņemšanu. Vēsturiski latvieši nekad nav bijuši vergi, tomēr dzejā šis vārds izmantots, lai paspilgtinātu pāri darījumu, nebrīvi un arī lai uzburto ainu padarītu dramatiskāku. Atmodas laikā, kad tapis dzejolis, nereti izmantoja šādu vēstures skaidrojumu, lai akcentētu latviešu vēlmi pēc savas valsts. “Valgs” ir virve ar cilpu – šajā teikumā iegūstot nozīmi, ka iepriekš brīvā tauta vairs nebija brīva. Šis pantiņš apraksta to, kas notika un kādēļ vairs nav brīvības, kādēļ pils grima un zuda. Šis pantiņš vēsta par Latvijas vēsturē piedzīvotajām kaujām un brīvības atņemšanu.
Šis pantiņš apraksta to, kas notika un kādēļ vairs nav brīvības, kādēļ pils grima un zuda. Šis pantiņš vēsta par Latvijas vēsturē piedzīvotajām kaujām un brīvības atņemšanu.
Divkāršojums vārdam “ātri” izmantots, lai uzsvērtu straujās pārmaiņas un norādītu uz spēcīgo zaudējumu, ko latvieši piedzīvojuši. Epitets “staltā pils”, kas papildināts ar simbolu “Gaismas kalns”, rada svētuma auru ap zināšanām un garīgajām vērtībām.
tautas gara greznumi.
Savukārt vārds “guļ” norāda uz to, ka latviešu mitoloģija un kultūra nav mirusi – tā tikai šobrīd nav pieejama.
Epitets “sirmajami ozolami” norāda uz senumu, uz to, ka ozols varētu būt tik sens, ka ir piedzīvojis “Gaismas kalna” un “staltās pils” laiku. Tādēļ tas zina vārdu, kas jāsaka, lai augšām celtos pils un atgrieztos gaismas laiki. “Pēdīgajo” nozīmē pēdējo. Epitets “sirmajami ozolami” norāda uz senumu, uz to, ka ozols varētu būt tik sens, ka ir piedzīvojis “Gaismas kalna” un “staltās pils” laiku. Tādēļ tas zina vārdu, kas jāsaka, lai augšām celtos pils un atgrieztos gaismas laiki. Epitets “sirmajami ozolami” norāda uz senumu, uz to, ka ozols varētu būt tik sens, ka ir piedzīvojis “Gaismas kalna” un “staltās pils” laiku. Tādēļ tas zina vārdu, kas jāsaka, lai augšām celtos pils un atgrieztos gaismas laiki. “Piles” nozīmē pils. Epitets “sirmajami ozolami” norāda uz senumu, uz to, ka ozols varētu būt tik sens, ka ir piedzīvojis “Gaismas kalna” un “staltās pils” laiku. Tādēļ tas zina vārdu, kas jāsaka, lai augšām celtos pils un atgrieztos gaismas laiki.
Epitets “sirmajami ozolami” norāda uz senumu, uz to, ka ozols varētu būt tik sens, ka ir piedzīvojis “Gaismas kalna” un “staltās pils” laiku. Tādēļ tas zina vārdu, kas jāsaka, lai augšām celtos pils un atgrieztos gaismas laiki.
Pareģojums, kā atgūt savu brīvību un līdz ar to arī savas vērtības. Būtiski, ka tautas slava nāktu ar gaismu – tātad ar visu labo. Būtiski, ka tautas slava nāktu ar gaismu – tātad ar visu labo. “Margot” nozīmē spīdēt, mirdzēt.
augšām celtos vecā pils.
Būtiski, ka tie bija tautas dēli paši, nevis kāds cits, kas izdomāja, kā atgūt sen zaudēto. Gaisma simbolizē labākus laikus, pretstatā liekot tumsā, nospiestībā pavadīto posmu. Dzejoļa kulminācija ir šīs pēdējās divas rindiņas, kas norāda uz tautas brīvības atgūšanu. Ja tauta to vēlas – ja tauta sauc, tad “Gaisma aust”. Dzejoļa kulminācija ir šīs pēdējās divas rindiņas, kas norāda uz tautas brīvības atgūšanu. Ja tauta to vēlas – ja tauta sauc, tad “Gaisma aust”. “Gaismas pils” – latviešu tautas garīgo vērtību simbols.
sen aizmirstu svētumu:
Noklausies Latvijas Televīzijas veidoto kompilāciju no šīs dziesmas ierakstiem kopkora skanējumā – “Gaismas pils” skanējums 40 gadu griezumā:
Noskaties Latvijas Televīzijas veidotā raidījuma “Dziesmas ceļš” īsstāstu par dziesmu “Gaismas pils”: https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/04.06.2023-dziesmas-cels-gaismas-pils.id295969.
Komponista Jāzepa Vītola (1863–1948) balāde jauktam korim “Gaismas pils”, Latvijas Kultūras kanons: https://kulturaskanons.lv/archive/jazeps-vitols/.
Episki poētisks stāsts ar senatnīgu, dramatisku noskaņu un noslēpumainu toni. Pamatā balstoties uz četrbalsīgu akordu salikumu, kora Faktūra – mūzikas izklāsta veids. Polifonija – daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Unisons – vienbalsīgs dziedājums. Apzīmējums notīs: unis.
Mūzikas struktūra ir skaidra un precīza, vienlaikus – brīva un dabiska. Dziesmas plūdumam raksturīgas Cezūra – īsa apstāja.
Dziesmai ir četri posmi, kas atbilst vienkāršas trijdaļu formas uzbūvei ar kontrastējošu vidusdaļu un Koda – noteiktā formā veidots skaņdarba nobeigums. Modulācija – tonalitātes maiņa. Hromatisms – skaņkārtas diatoniskās pakāpes paaugstinājums vai pazeminājums ar diēzu vai bemolu par pustoni. Reprīze – pilnīgs vai pārveidots (skaņdarba posma) atkārtojums.
* Melodijas kāpumu līdzsvaro izteiksmīga basa pretbalss. Skati 1. piemēru.
* Mūzikas domu noapaļo ritma ziņā izcelta, plašās nošu vērtībās iezīmēta
Kadence – nobeigums (muzikālai frāzei, skaņdarba daļai vai skaņdarbam).
* Atslēgas vārds ar Sinkope – uzsvara pārvietojums no metriski akcentētās (stiprās) uz neakcentēto (vājo) taktsdaļu.
Dziesmu profilus veidoja autoru komanda: Laura Švītiņa, Kristiāna Vaickovska, Klinta Mellupa, Lauma Kazaka, Linda Ertmane, Rebeka Zaksa.
Ja redzi kādu kļūdu vai vēlies ko būtisku pateikt par dziesmu profilu saturu, raksti uz e-pastu: info@nacgavilet.lv
