“Gaismas pils” ir a cappella oriģināldziesma jauktajam korim, kuru komponējis Jāzeps Vītols ar latviešu dzejnieka Ausekļa vārdiem.
Iekļauta Latvijas kultūras kanonā un kļuvusi par Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku simbolu. Šīs dziesmas vēstījums aicina noticēt apsolījumam par gaismas atnākšanu un labā nostiprināšanos.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā dziesmu “Gaismas pils” diriģēs Romāns Vanags un to izpildīs vidusskolu jauktie kori bez instrumentālā pavadījuma.
🎵 Mūzika: Jāzeps Vītols
✍️ Vārdi: Auseklis
📅 Sarakstīšanas gads: 1899
🎤 Pirmatskaņojums: 1899. gada 22. augustā Rīgas Latviešu biedrības zālē
👨🎤 Virsdiriģents: Romāns Vanags
👩🎤👨🎤 Izpilda: vidusskolu jauktie kori
Kordziesmu “Gaismas pils” Jāzeps Vītols komponēja gadsimtu mijā, 1899. gada vasarā, dzīvodams pie sava brāļa, ārsta, Hansa Vītola (1865–1912) Pleskavas guberņas ciemā Zarečjē. Par darba pabeigšanas datumu uzrādīts 21. jūnijs – vasaras saulgriežu brīdis. Dziesmas pirmatskaņojums noticis jau tās pašas vasaras beigās Rīgas Latviešu biedrības zālē.
Vairāk par dziesmas pirmajiem atskaņojumiem lasi šeit: Kince, Velga. 2019. “Par “Gaismas pils” pirmajiem atskaņojumiem un dažiem citiem muzikāliem notikumiem 19./20. gs. mijā”. Mūzikas Saule, Nr. 3(99), 75. lpp MSaule03_2019_LMIC.pdf
Dziesmas pamatā ir 19. gadsimta otrās puses tautas atmodas laikmeta dzejnieka vārdi. Auseklis (Krogzemju Mikus, 1850–1879) dzejoli sacerējis laikā, kad bija 25–26 gadus vecs (1875/76). Oriģināli dzejolim ir deviņi panti, bet Vītola kordziesmā izmantoti septiņi no tiem.
Pastāv pieņēmumi, kādēļ divi panti atmesti – iespējams Vītola rīcībā bija Krievijas impērijas cenzētais Ausekļa dzejoļa variants, kurā astotais pants, kas sākās ar rindām: “Zilā gaisā plivinātos / Sarkanbaltie karogi” nebija iekļauts. Vēl vienu pantu komponists atmetis mūzikas dramaturģijas un formas labā.
Vairāk par dziesmas vārdu atšķirību no Ausekļā dzejas lasi šeit – Prēdele, Zane. 2012. “Jāzepa Vītola Gaismas pils: skaņdarba uztvere 20.–21. gadsimtā”. Mūzikas akadēmijas raksti IX: 23–41. Pieejams šeit: https://scriptamusica.lv/index.php/mar/article/download/183/229/614
“Gaismas pils” dziesmu svētkos
Pirmo reizi Vispārējo latviešu dziesmu svētku kopkorī “Gaismas pils” izskanēja 1910. gadā paša autora vadībā. Kaut arī tā ir visbiežāk repertuārā iekļautā dziesma tieši Vispārējo latviešu dziesmu svētku noslēguma koncertos, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā tā pirmo reizi tika izpildīta pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas – 1995. gadā. Skanējusi arī 2010. gadā X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.
Dzejoļa “Gaismas pils” pamatā ir teiksma par ezerā nogrimušu pili, kas pacelsies tikai tad, kad kāds uzminēs tās vārdu. Šī pils simbolizē latviešu tautas vērtības, zināšanas, brīvību. Papildus tam dzejolī arī attēloti Latvijas vēstures posmi, cildinot senos laikus, pieminot nebrīvē pavadītos gadus un ar cerību skatoties nākotnē. Mūzikā iedzīvināts dzejas episkums un dramatisms, veidojot balādes žanram raksturīgo vēstījumu un teiksmainību. Tautiskais romantisms ar tā retoriku (senatne, senču svētvietas, sentēvu tikums, gaisma) mudināja latviešu nacionālo pašapziņu izpausties brīvāk, izrādīt cieņu dzimtajai valodai un kopīgi stiprināt savu kultūru, lai noticētu solījumam par gaismas atnākšanu un augšāmcelšanos.
Kurzemīte, Dievzemīte,
brīvas tautas auklētāj’!
Kur palika sirmie dievi,
brīvie tautas dēliņi?
Tie līgoja vecos laikos
Gaismas kalna galotnē.
Visapkārt egļu meži,
vidū gaiša tautas pils.
Asiņainas dienas ausa
Tēvu zemes ielejā,
vergu valgā tauta nāca,
nāvē krita varoņi.
Ātri grima, ātri zuda
Gaismas kalna staltā pils.
Tur guļ mūsu tēvu dievi,
tautas gara greznumi.
Sirmajami ozolami
pēdīgajo ziedu dod:
tas slēpj svētu piles vārdu
dziļās siržu rētiņās.
Ja kas vārdu uzminētu,
augšām celtos vecā pils.
Tālu laistu tautas slavu,
gaismas starus margodam’!
Tautas dēli uzminēja
sen aizmirstu svētumu:
Gaismu sauca, Gaisma ausa!
Augšām ceļas Gaismas pils!
Noklausies Latvijas Televīzijas veidoto kompilāciju no šīs dziesmas ierakstiem kopkora skanējumā – “Gaismas pils” skanējums 40 gadu griezumā:
Noskaties Latvijas Televīzijas veidotā raidījuma “Dziesmas ceļš” īsstāstu par dziesmu “Gaismas pils”: https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/04.06.2023-dziesmas-cels-gaismas-pils.id295969.
Komponista Jāzepa Vītola (1863–1948) balāde jauktam korim “Gaismas pils”, Latvijas Kultūras kanons: https://kulturaskanons.lv/archive/jazeps-vitols/.
Episki poētisks stāsts ar senatnīgu, dramatisku noskaņu un noslēpumainu toni. Pamatā balstoties uz četrbalsīgu akordu salikumu, kora faktūru papildina balsu polifoniska sasaukšanās, atsevišķu balsu līniju patstāvīga izteiksmība un arī dažu balsu (piemēram, basu) unisona frāzes.
Mūzikas struktūra ir skaidra un precīza, vienlaikus – brīva un dabiska. Dziesmas plūdumam raksturīgas cezūras. Mūzikai ir vairākas saturiskas, dzejas tekstā balstītas kulminācijas.
Dziesmai ir četri posmi, kas atbilst vienkāršas trijdaļu formas uzbūvei ar kontrastējošu vidusdaļu un kodu. Dziesmas pamattonalitāte ir miminors. Vidusposms kāpina spriegumu ar modulācijām, tempa maiņām, punktētiem ritmiem, hromatismiem un plašu dinamisko spektru. Reprīzē atspoguļojas nemiers un cerība. Sekojošais gaišums ir pēdējais visaugstākais kāpums uz īso, blīvo kodu.
* Melodijas kāpumu līdzsvaro izteiksmīga basa pretbalss. Skati 1. piemēru.
* Mūzikas domu noapaļo ritma ziņā izcelta, plašās nošu vērtībās iezīmēta kadence. Skati 1. piemēru.
* Atslēgas vārds ar sinkopi – “Gaismu” no vārdu savienojuma “Gaismu sauca”. To raksturo gaišs, spožs mažors, diapazona virsotne un kopējs spēks. Skati 2. piemēru.
Dziesmu profilus veidoja autoru komanda: Laura Švītiņa, Kristiāna Vaickovska, Klinta Mellupa, Lauma Kazaka, Linda Ertmane, Rebeka Zaksa.
Ja redzi kādu kļūdu vai vēlies ko būtisku pateikt par dziesmu profilu saturu, raksti uz e-pastu:
