“Dievs, svētī Latviju!” ir oriģināldziesma korim, kuras mūzikas un vārdu autors ir komponists Baumaņu Kārlis.
Šī dziesma ir viens no Latvijas valsts simboliem – Latvijas valsts himna. Kopš 1989. gada himna izpildīta visos Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertos.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā “Dievs, svētī Latviju!” diriģēs Jēkabs Ozoliņš un to izpildīs zēnu kori, 4.–9. un 5.–12. klašu un vidusskolu jauktie kori ar instrumentālo pavadījumu.
🎵 Mūzika: Baumaņu Kārlis
✍️ Vārdi: Baumaņu Kārlis
📅 Sarakstīšanas gads: 1872
🎤 Pirmatskaņojums: 1873. gada 26. jūnijā I Vispārējo dziesmu svētku atklāšanas sarīkojumā Rīgas Latviešu biedrības zālē
👨🎤 Virsdiriģents: Jēkabs Ozoliņš
👩🎤👨🎤 Izpilda: zēnu kori, 4.–9. un 5.–12. klašu kori, vidusskolu jauktie kori
Dziesma “Dievs, svētī Latviju!” par oficiālu Latvijas Republikas himnu kļuva 1920. gadā. Kad 1960. gadā notika I Padomju Latvijas Skolu dziesmu un deju svētki, bija aizliegts izpildīt šo dziesmu, jo Latvija nebija neatkarīga valsts, tā bija okupēta – iekļauta Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS). Tikai 1980. gadu beigās, tuvojoties PSRS sabrukumam un attīstoties idejai par neatkarības atjaunošanu, tā atkal izskanēja publiski.
Tieši VI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, 1989. gadā, Mežaparka estrādē plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs un noslēguma koncertu oficiāli atklāja ar dziesmu “Dievs, svētī Latviju!”. Neatkarīgās Latvijas valsts simbolu izmantošana bija raksturīga pārmaiņu laikam, kuru dēvē par Dziesmoto revolūciju vai Trešo atmodu. Šie simboli apliecināja vēlmi atjaunot Latvijas Republiku kā neatkarīgu valsti.
Kopš 1989. gada himna izpildīta visos Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertos. Tā ir arī dziesma, kas visbiežāk iekļauta noslēgumu koncertu programmās – Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku kopkorī 2025. gadā tā izskanēs astoto reizi. Himnu diriģējuši Leonīds Vīgners, Jānis Dūmiņš, Jānis Erenštreits, Arvīds Platpers, un diriģēs Jēkabs Ozoliņš.
Uzzini vairāk par Latvijas valsts himnu šajos resursos.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklī: https://enciklopedija.lv/skirklis/8948-Latvijas-valsts-himna
- LTV dokumentālajā filmā “Valsts himnai – 100”: https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/189449/valsts-himnai-100-ltv-dokumentala-filma
Izpēti dažādus avotus, kas atrodas Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā saistībā ar “Dievs, svētī Latviju!”: https://digitalabiblioteka.lv/?q=Dievs%2C+sv%C4%93t%C4%AB+Latviju
Latvijas valsts himna ir tautas svinīgā lūgšana. Tajā minētas mūsu vērtības – mūsu zeme, mūsu vīrieši un sievietes, kā arī mūsu valsts. Tā it kā atrodas telpā bez laika, jo, kamēr mēs to izpildām tagadnē, tā vēsta par pagātni, bet lūkojās nākotnē – kā tuvā, tā tālā.
Dievs, svētī Latviju,
Mūs' dārgo tēviju,
Svētī jel Latviju,
Ak, svētī jel to!
Kur latvju meitas zied,
Kur latvju dēli dzied,
Laid mums tur laimē diet,
Mūs' Latvijā!
Izpildot testu, vari pārbaudīt savas zināšanas par Latvijas himnas vēsturi: https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/speles/parbaudi-cik-daudz-tu-zini-par-latvijas-himnas-vesturi.a362275/
Noklausies vēsturisku ierakstu – himnu bērnu un jauniešu kopkora un apvienotā pūtēju orķestra izpildījumā 1989. gada Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos (video 00:01:59 - 00:03:57): https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/52279/vi-svetku-nosleguma-koncerts-1989
Noklausies himnu kora un simfoniskā orķestra izpildījumā:
Likums “Par Latvijas valsts himnu” nosaka dažādus šīs dziesmas izpildīšanas un atskaņošanas noteikumus. Noklausies, kā himna skan, un apskaties, kā tā nošu partitūrā pierakstīta dažādiem atskaņotāju sastāviem.
Latvijas valsts himna, Kultūras ministrijas mājaslapa: https://www.km.gov.lv/lv/latvijas-valsts-himna
Latvijas Nacionālais Rakstniecības un mūzikas muzejs piedāvā muzejpedagoģisku nodarbību “Himnas stāsts”, kuras laikā ir iespēja “izzināt Latvijas himnas muzikālo, sociālo un personīgo nozīmi, uzzināt “Dievs, svētī Latviju!” tapšanas stāstu, klausīties to dažādu laiku audioierakstos, kā arī apskatīt ar to saistītus unikālus materiālus”. Lasi vairāk: https://latvijasskolassoma.lv/norise/muzejpedagogiska-nodarbiba-himnas-stasts/
Latvijas valsts himna ir svinīga dziesma ar majestātisku, pacilājošu raksturu, kuras kods ir mīlestība uz Latviju. Himnai ir dažādas oficiāli apstiprinātas izpildījuma versijas, un XIII Skolu jaunatnes dziesmu svētkos tā izskanēs vienbalsīgi. Mūsu valsts himna ir īsa, apmēram divas minūtes gara, bet apņēmīgā melodijas kustība un izpildījuma svinīgais raksturs palīdz vārdos pausto domu nodot spēcīgi un precīzi.
* Galvenais mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis himnas melodijas veidošanā ir sekvence. Sekvencētais motīvs sastāv no trīskārtēja vienas skaņas atkārtojuma, augšupejošas tercas un pakāpeniskas lejupejošas kustības. Šis motīvs tiek sekvencēts diatoniski. Katrs nākamais motīvs sākas par vienu skaņu augstāk, tādējādi himnas melodijā simboliski iekodējot vēlējumu par Latvijas mūžīgu augšupeju. Skati 1. piemēru.
* Himnas izpildījumā svarīga ir dinamika – pirmais pants tiek dziedāts skaļi un majestātiski, otrais pants iesākas klusi, skaļumam pakāpeniski pieaugot, notīs tas norādīts kā poco a poco crescendo.
* Himna noslēdzas ar ritenuto un skanīgu toniku.
Dziesmu profilus veidoja autoru komanda: Laura Švītiņa, Kristiāna Vaickovska, Klinta Mellupa, Lauma Kazaka, Linda Ertmane, Rebeka Zaksa.
Ja redzi kādu kļūdu vai vēlies ko būtisku pateikt par dziesmu profilu saturu, raksti uz e-pastu:
