“Ar bāliņu dancot gāju” ir a cappella oriģināldziesma, kuru komponējis Andris Kontauts ar latviešu tautasdziesmas vārdiem.
Šīs dziesmas saturs atklāj jauna puiša simpātijas pret meiteni, kuru viņš ir nolūkojis draudzībai un ar kuru viņš mēģina satuvināties, izmantodams labestīgu viltu.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā dziesmu “Ar bāliņu dancot gāju” diriģēs Jevgēņijs Ustinskovs un to izpildīs vidusskolu jauktie kori bez instrumentāla pavadījuma.
🎵 Mūzika: Andris Kontauts
✍️ Vārdi: latviešu tautasdziesma
👨🎤 Virsdiriģents: Jevgēņijs Ustinskovs
👩🎤👨🎤 Izpilda: vidusskolu jauktie kori
📅 Sarakstīšanas gads: 2016
🎤 Pirmatskaņojums: 2016/2017
Diriģents un komponists, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas pedagogs Andris Kontauts komponēja dziesmu “Ar bāliņu dancot gāju” 2016. gada vasarā pēc diriģenta Edgara Vītola aicinājuma, lai papildinātu Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku repertuāru.
Dziesma “Ar bāliņu dancot gāju” izdota 2016. gadā dziesmu krājumā, kas bija paredzēts III Latvijas skolu jaukto koru salidojumam. Kurzemes novada koriem dziesma “Ar bāliņu dancot gāju” bija obligāti dziedamā dziesma koru skatēs, kas notika pirms salidojuma. Koru salidojums notika 2017. gadā Valmierā, pulcējot vairāk nekā 60 korus no dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām. Koncertā “Kalniem pāri” izskanēja arī šī dziesma.
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos izpildītas arī citas Andra Kontauta kordziesmas ar latviešu tautasdziesmu vārdiem: “Kalējs kala debesīs”, “Saulīt' gāja vakarā kā uguņa dzirkstelīte”.
Klausies dziesmu dažādos izpildījumos vietnē “Youtube”.
Var interpretēt, ka šajā tautasdziesmā pausts stāsts par sveša puiša (tautieša) patikas izrādīšanu un vēlmi precēt (vai vismaz labāk iepazīt) meiteni, kamēr meitene puiša darbībām nepadodas, un attiecības netiek izveidotas, kā arī netiek atgūsts zelta gredzentiņš.
Ar meitiņu dancot gāju.
Ar bāliņu dancot gāju.
Nokrīt zelta gredzentiņš.
Mīļi lūdzu tautiešam:
“Atdod gredzentiņu!”
Tautu dēlis neatdeva
Ne par zelta gabaliņu.
Ar bāliņu dancot gāju.
Lai nāk pate valkātāja,
Tad atdošu gredzeniņu.
Mīļi lūdzu tautiešam:
“Atdod gredzentiņu!”
Tautu dēlis neatdeva
Ne par zelta gabaliņu.
Lai nāk pate valkātāja,
Tad atdošu gredzeniņu.
Mīļi lūdzu tautiešam:
“Atdod gredzentiņu!”
Tautu dēlis neatdeva
Ne par zelta gabaliņu.
Tautu dēlis neatdeva
zelta gredzentiņu.
Dziesmu caurvij savstarpējo attiecību tēls, kas mūzikā tiek atspoguļots ar sadziedāšanos un lomu maiņu. Pants sākas ar pavadošo balsi (puišiem), kas dzied basa līniju un ir priekšvēstnese melodijai (meitām). Otrajā pantā lomas mainās, virzot stāstu uz priekšu. Piedziedājumā visas balsis saplūst kopā, uzsverot tekstā pausto ideju.
Dziesmas un katra panta sākumu iezīmē perkusijas. Meitas izmanto trīdekšņus un kociņus, bet puiši – kociņus un akmeņus. Dziesmā izmantotais trīdeksnis, iespējams, simbolizē zelta gredzentiņu.
* Dziesmu bagātina skaistas kompozicionālas detaļas, kas pievērš klausītāja uzmanību kādai no kora balsīm vai papildina melodiju. Skati 1. piemēru.
* Melodijā ieskanas harmoniskais minors. Skati 2. piemēru.
* Īsi pirms dziesmas noslēguma izskan vokalizācija, kas atspoguļo piedziedājuma melodiju. Skanīgais “rā” kontrastē ar maigo “m”. Zilbes “rā, rai-ri-di-rā” rada asociācijas ar tautasdziesmu dziedāšanu. Skati 3. piemēru.
* Dziesmas pēdējās taktīs redzama cezūra, kas izskatās kā mazs ķeksītis virs līnijkopas. Cezūra norāda uz īsu apstāju, iespēju ievilkt elpu, lai būtu skaidrāks frāzējums. Skati 3. piemēru.
Dziesmu profilus veidoja autoru komanda: Laura Švītiņa, Kristiāna Vaickovska, Klinta Mellupa, Lauma Kazaka, Linda Ertmane, Rebeka Zaksa.
Ja redzi kādu kļūdu vai vēlies ko būtisku pateikt par dziesmu profilu saturu, raksti uz e-pastu:
