“Ar bāliņu dancot gāju” ir a cappella oriģināldziesma, kuru komponējis Andris Kontauts ar latviešu tautasdziesmas vārdiem.
Šīs dziesmas saturs atklāj jauna puiša simpātijas pret meiteni, kuru viņš ir nolūkojis draudzībai un ar kuru viņš mēģina satuvināties, izmantodams labestīgu viltu.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā dziesmu “Ar bāliņu dancot gāju” diriģēs Jevgeņijs Ustinskovs un to izpildīs vidusskolu jauktie kori bez instrumentāla pavadījuma.
🎵 Mūzika: Andris Kontauts
✍️ Vārdi: latviešu tautasdziesma
👨🎤 Virsdiriģents: Jevgeņijs Ustinskovs
👩🎤👨🎤 Izpilda: vidusskolu jauktie kori
📅 Sarakstīšanas gads: 2016
🎤 Pirmatskaņojums: 2016/2017
Diriģents un komponists, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas pedagogs Andris Kontauts komponēja dziesmu “Ar bāliņu dancot gāju” 2016. gada vasarā pēc diriģenta Edgara Vītola aicinājuma, lai papildinātu Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku repertuāru.
Dziesma “Ar bāliņu dancot gāju” izdota 2016. gadā dziesmu krājumā, kas bija paredzēts III Latvijas skolu jaukto koru salidojumam. Kurzemes novada koriem dziesma “Ar bāliņu dancot gāju” bija obligāti dziedamā dziesma koru skatēs, kas notika pirms salidojuma. Koru salidojums notika 2017. gadā Valmierā, pulcējot vairāk nekā 60 korus no dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām. Koncertā “Kalniem pāri” izskanēja arī šī dziesma.
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos izpildītas arī citas Andra Kontauta kordziesmas ar latviešu tautasdziesmu vārdiem: “Kalējs kala debesīs”, “Saulīt' gāja vakarā kā uguņa dzirkstelīte”.
Klausies dziesmu dažādos izpildījumos vietnē “Youtube”.
Var interpretēt, ka šajā tautasdziesmā pausts stāsts par sveša puiša (tautieša) patikas izrādīšanu un vēlmi precēt (vai vismaz labāk iepazīt) meiteni, kamēr meitene puiša darbībām nepadodas, un attiecības netiek izveidotas, kā arī netiek atgūsts zelta gredzentiņš.
Ar meitiņu dancot gāju. “Bāliņš” var būt gan brālis, gan cits tuvs, neprecēts vīrietis. Šajā gadījumā tas drīzāk ir tuvs, neprecēts vīrietis, kam meitene solījusies precēties (tādēļ valkā zelta gredzentiņu). Nozīmes skatīt: https://tezaurs.lv/bāliņš
Ar
Nokrīt zelta gredzentiņš.
Mīļi lūdzu “Tautietis” (arī “tautu dēls”) ir neprecēts vīrietis, kurš nav no novada vai saimes, respektīvi, ir svešs. “Dēlis” ir dēls; tā ir senāka vārda forma. “Zelta gabaliņš” ir nauda – gredzens netika atdots arī par naudu.
“Atdod gredzentiņu!”
Ar bāliņu dancot gāju. Šīs rindas pauž puiša patieso nodomu – apprecēt meiteni. Jo gredzens tiks atdots tad, ja meitene apsolīsies kļūt par gredzena valkātāju – puiša līgavu. “Pate” ir pati. Šīs rindas pauž puiša patieso nodomu – apprecēt meiteni. Jo gredzens tiks atdots tad, ja meitene apsolīsies kļūt par gredzena valkātāju – puiša līgavu. Šīs rindas pauž puiša patieso nodomu – apprecēt meiteni. Jo gredzens tiks atdots tad, ja meitene apsolīsies kļūt par gredzena valkātāju – puiša līgavu.
Mīļi lūdzu tautiešam:
“Atdod gredzentiņu!”
Tautu dēlis neatdeva
Ne par zelta gabaliņu.
Lai nāk pate valkātāja,
Tad atdošu gredzeniņu.
Mīļi lūdzu tautiešam:
“Atdod gredzentiņu!”
Tautu dēlis neatdeva
Ne par zelta gabaliņu.
zelta gredzentiņu.
Dziesmas beigas rāda, ka meitene nav piekritusi puiša darbībām un attiecības viņu starpā nav izveidojušās.
Dziesmu caurvij savstarpējo attiecību tēls, kas mūzikā tiek atspoguļots ar sadziedāšanos un lomu maiņu. Pants sākas ar pavadošo balsi (puišiem), kas dzied basa līniju un ir priekšvēstnese melodijai (meitām). Otrajā pantā lomas mainās, virzot stāstu uz priekšu. Piedziedājumā visas balsis saplūst kopā, uzsverot tekstā pausto ideju.
Dziesmas un katra panta sākumu iezīmē Perkusijas – sitamie instrumenti. Trīdeksnis – latviešu tautas sitamais mūzikas instruments, uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums. Arī: trideksnis, trejdeksnis.
* Dziesmu bagātina skaistas kompozicionālas detaļas, kas pievērš klausītāja uzmanību kādai no kora balsīm vai papildina melodiju. Skati 1. piemēru.
* Melodijā ieskanas Harmoniskais minors – minora skaņkārtas paveids ar paaugstinātu VII pakāpi.
* Īsi pirms dziesmas noslēguma izskan Vokalizācija – dziedāšana bez teksta, izmantojot zilbes vai burtus.
* Dziesmas pēdējās taktīs redzama Cezūra – īsa apstāja.
Dziesmu profilus veidoja autoru komanda: Laura Švītiņa, Kristiāna Vaickovska, Klinta Mellupa, Lauma Kazaka, Linda Ertmane, Rebeka Zaksa.
Ja redzi kādu kļūdu vai vēlies ko būtisku pateikt par dziesmu profilu saturu, raksti uz e-pastu: info@nacgavilet.lv
