SVĒTKU MĀKSLINIECISKĀ KONCEPCIJA
DARU RADOT UN RADU DAROT
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tradīcija un būtība saistāma ar bērnu un jauniešu vēlmi un vajadzību daudzveidīgi un radoši izpausties ne tikai dziesmā un dejā, bet arī citādi – instrumentu spēlē, teātrī, sportā, programmēšanā, mākslā vai rokdarbos. Radīšana notiek regulāri un mērķtiecīgi vingrinoties. Radīšana notiek arī darot savu ikdienas mācību darbu skolā. Radīšana iespējama tad, ja ir aizraušanās un pacietība.
Darīšanai un radīšanai ir dubults spēks, ja mēs to veicam kopā. Svētki tā ir iespēja kopā darīt to, kas patīk un radīt svētkus sev, ģimenei, kolektīvam, skolai un visai Latvijai.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mākslinieciskās koncepcijas autors Reinis Suhanovs: "Svētku dalībnieks ir svētku darītājs (tādā nozīmē kā veidotājs). Svētki notiek tādēļ, ka mums katram atsevišķi un visiem kopā ir nerimstoša vēlme darīt un radīt. Es daru un radu. Es daru un sadarbojos. Mēs darām, mēs skatāmies un jūs skatāties. Mēs kopā darām svētkus. Svētki bez manis, bez tevis un bez mums nenotiek."
SVĒTKU ZĪME UN VIZUĀLĀ VALODA
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir kā pamats latviskās tradīcijas dzimšanai, kā pirmais solis ceļā uz dalību Vispārējos dziesmu un deju svētkos. Tādēļ šo Svētku grafiskās identitātes filozofijas centrā ir darīšanas un radīšanas cildināšana, dažādo ceļa posmu piedzīvošana — jaunā dalībnieka dzimšana, pirmie soļi kultūras apgūšanā, mācīšanās un radīšana, kas veido mūsu kopējo, latviskās kultūras telpu.
Šis ir katra dalībnieka sākums. Pirmie krāsas triepieni jaunas tradīcijas un vērtību radīšanai. Pirmās reizes, kad piedzīvot spēku, kas slēpjas kopīgā radīšanā. Un Svēku kulminācijā pārtapt par vienu veselumu, kas vienotā plūsmā izrotā katra tālāko ceļu.
SIMBOLS UN BURTZĪME
Burtzīmes kompozicionālais pamats apzināti aizgūts no 2023. gada Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem, lai veidotu saikni starp abiem svētku notikumiem, kur viens ir sākums un otrs — turpinājums.
Saglabājot dalībnieku uznāciena vizuālo ritmu, iepriekš stalto burtveidolu Skolu jaunatnes svētkos aizstāj rotaļīgāks un brīvāks, tuvāks jauniešu būtībai un nepieradinātajam garam.
Svētku simbols iedvesmots no 2022. gada svētku logo motīva konkursa uzvarētājas Esteres Peipas darbā iekļautajiem grafiskajiem rakstiem. Tie pārtapuši modulāros posmos, kas simbolizē katra dalībnieka spēku, dažādos talantus, darbus un personības. Katram liekot klāt daļiņu no sevis, tiek iegūta nebeidzami plūstoša svētku rota.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vizuālās identitātes autori KID Design: "Atceroties skolas laikus un lielo darbu, ko ikkatrs iegulda papildus mācībām, vēlējāmies, lai identitāte atspoguļo tik ļoti gaidīto svinēšanu un gavilēšanu. Caur košu, plūstošu rotaļu, kas iespējama tikai savienojoties kopā – gan mēģinājumos un skatēs, gan satiekoties ar domubiedriem no visas Latvijas. Kopā gavilēt!"
GRAFISKIE ELEMENTI
Vienotās identitātes būtiska sastāvdaļa ir komunikācijā izmantotie grafiskie elementi — līniju ritms un to plūdums kā simbols emocijām, kuras dzīvo pāri laikam.
Svētku logotips ir aizsargājama grafiskā preču zīme. Autortiesību likums aizsargā autoru, nosakot tiesības uz darba neaizskaramību, un bez autora atļaujas logotipa lietošana ir uzskatāma par autortiesību pārkāpumu. Svētku logotipa izmantošana ir atļauta tikai saskaņā ar Valsts izglītības satura centra atļauju, saskaņojot ar Svētku mārketinga vadītāju Annu Blauu, .
SVĒTKU SAUKLIS
2005.gadā IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem tika radīts Svētku sauklis “Nāc gavilēt”. Sauklis iedzīvojās, ieguva ciešu saikni ar Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, to noskaņu, kā arī spilgti tika izmantots komunikācijā. Turpinot veiksmīgas komunikācijas praksi, “Nāc gavilēt!” tiks izmantots arī XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku komunikācijā, lai turpinātu to kā tradīciju ilgtermiņā.
Saukļa autors Andris Akmentiņš:
“Gaviles ir dabiska prieka izpausme. Ļoti iespējams, ka pirmajām prieka skaņām vēl nav klāt melodijas, arī pirmie palēcieni gaisā nav gluži ritmiska deja, taču tas ir vispatiesākais sākums, un to gribējās iekļaut Svētku aicinājumā. Sauklis uzrunā dažādos, jo ne jau atšķirības mēs meklēsim svētkos, bet gan to vienreizējo saikni, kuras dēļ Dziesmu svētki pieder pie pasaules kultūras mantojuma.”
