Šie bija pirmie skolu jaunatnes svētki, kas notika neatkarīgās Latvijas laikā. Svētku simboli – gailis, Sprīdītis un Lutausis.
Svētki ieguva nosaukumu, ar kādu tos pazīstam arī šodien – Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Aizsākās jauna tradīcija – sniegt labdarības koncertus sanatorijās, bērnunamos un slimnīcās.
Programma tika ievērojami paplašināta – piedalījās lauku kapelas, koklētāju ansambļi, folkloras kopas, kas koncertēja Vērmanes dārzā, Esplanādē un pie Kongresu nama.
Pirmo reizi deju lieluzvedums tika veidots ar vienotu sižeta līniju – “Sprīdīša septiņas dieniņas baltas”.
Draudzības koncertā, kā arī koncertos Rīgas laukumos un parkos muzicēja ārzemju bērnu vieskolektīvi no Dānijas, Vācijas, Zviedrijas, Ungārijas, ASV, Japānas, Francijas, Polijas, Ukrainas un Lietuvas.
“Slinkum, slinkum, laid mani vaļā! Mākslinieks Valdis Celms pie Dailes teātra visus gaidīja ar lielu slinkuma maisu, lai tur saliktu Latvijas bērnu negribēšanu. Visnaskākie slinkuma mānītāji bija folkloras ansambļu dalībnieki.”
(“NRA”, 1995. gada 1. jūlijā)
VII LATVIJAS SKOLU JAUNATNES DZIESMU UN DEJU SVĒTKU KATALOGS – SPIED ŠEIT
